Kučinskis: «Brexit» krīze saliedē pārējās ES dalībvalstis

Pēc ES samita, kas pirmo reizi notika 27 valstu stāvā bez Lielbritānijas, Kučinskis pastāstīja, ka dalībvalstu līderi ir sagaidījuši no britu premjera Deivida Kamerona zināmu skaidrību. Proti, Lielbritānijas interesēs gan tagad pēc referenduma, gan vēlāk pēc izstāšanās no ES ir nesaraut saites ar Eiropas Savienību. Tas nozīmē, ka valsts vēlas iegūt labvēlīgus noteikumus jautājumos par tirdzniecības un pārvietošanās brīvību.

Kamerons arī nosodīja ziņas par kādiem mēģinājumiem diskriminēt iebraucējus no citām ES valstīm. Līdz ar to Kučinskis pauda drošu pārliecību, ka no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju dzīve Lielbritānijā nepasliktināsies. Ierobežojumi gan ir iespējami tiem, kas Lielbritānijā ieradīsies pēc valsts izstāšanās no ES.

Premjers atklāja, ka ES dalībvalstu sarunās bija apbrīnojama vienprātība un nebija manāma vēlme sodīt Lielbritāniju par tās lēmumu. Pirmo dienu emocijas jau bija noplakušas.

Šķiet, ka krīze saliedē pārējās dalībvalstis, sacīja Kučinskis. Turklāt ES notiek dažādu kļūdu analīze saistībā ar birokrātiju un  prasībām pret valstīm. Tiekot uzsvērts, kā noturēt saikni ar sabiedrību.

Dzīve pēc Lielbritānijas referenduma nebeidzas, smaidot komentēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan atzīstot, ka Lielbritānija ir smagu izvēļu priekšā. Pašlaik ES valstīm ir svarīgi, lai paši briti izvēlas, kādu ceļu iet, sacīja Vējonis. Viņš piebilda, ka nevar būt ar vienu kāju ārā no ES un tajā pašā laikā baudīt ES labumus.

Arī viņš pauda, ka analīze par ES kļūdām, visticamāk, jau notiek. Tas esot jautājums par birokrātiju un ES centieniem regulēt dažādas jomas. Viņaprāt, ES mazāk varētu regulēt tādu jomu kā ģenētiski modificētie organismi, atstājot to pašu dalībvalstu ziņā. Tajā paša laikā ir jomas, piemēram, drošība un banku jautājumi, kur ES jābūt vienotai.