1962. gada 7. februārī spēkā stājās toreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija rīkojums pilnībā aizliegt tirdzniecību ar Kubu. Šajā valstī pie varas bija nācis Fidels Kastro, kurš sāka veidot ciešas saites ar PSRS.
Embargo mērķis bija panākt Kubā valdošā komunistiskā režīma krišanu. Kopš tā laika nomainījušies jau vairāk nekā desmit ASV prezidenti, bet Kuba nav padevusies amerikāņu spiedienam.
Neraugoties uz ASV sankciju graujošo ekonomisko ietekmi, Kubā joprojām pie varas ir komunisti.
Kubas valdība apgalvo, ka embargo dēļ valsts ekonomikai ir radīti 150 miljardus dolāru jeb 131 miljarda eiro lieli zaudējumi.
Kuba pašlaik piedzīvo dziļāko ekonomisko krīzi pēdējo 30 gadu laikā. Inflācija ir sasniegusi 70%, veikalos trūkst pirmās nepieciešamības preču un medikamentu. Kubas kase ir tukša, jo Covid-19 pandēmijas dēļ smagi cietusi valsts ienesīgākā nozare – tūrisms.
Havana visās problēmās vaino ASV sankcijas, tomēr analītiķi norāda uz Kubas plānveida ekonomikas neefektivitāti un dziļajām strukturālajām problēmām.
