Jaunais prezidents jau ir īstenojis virkni reformu, kas nepieciešamas valsts ekonomikas stabilizēšanai, taču tās ne vienmēr tiek atzinīgi novērtētas Komunistiskajā partijā.
Jaunās paaudzes pārstāvis
60 gadu Kubā pie varas bija atradies Kastro klans – no sākuma tas bija slavenais revolucionārais līderis Fidels Kastro, bet pēdējos desmit gadus valdīja viņa brālis Rauls, kuram 3. jūnijā būs 90 gadu jubileja.
Rauls Kastro jau 2018. gadā paziņoja, ka valsts prezidenta pilnvaras nodod Migelam Diasam Kanelam. Savukārt pirmdien Diass Kanels stājās arī daudz ietekmīgākā – Kubas Komunistiskās partijas pirmā sekretāra amatā, tādējādi kļūstot par pirmo civilo Kubas līderi.
Bijušais Fidela Kastro miesassargs Migels Diass Kanels tiek uzskatīts par salīdzinoši progresīvi domājošu tehnokrātu, kurš gan paliek absolūti uzticīgs sociālismam, vienpartijas sistēmai un Komunistiskās partijas ideoloģijai.
Lai arī Diasam Kanelam otrdien aprit 61 gads, viņš tiek uzskatīts par Komunistiskās partijas jaunās paaudzes pārstāvi, kurš ienesīs kustībā jaunas vēsmas un kuram būs jārūpējas par jaunu cilvēku piesaistīšanu valdošajam politiskajam spēkam.
Piesardzīgas reformas
Taču, kā norāda ziņu aģentūras “France 24” vecākais ārpolitikas redaktors Robs Pārsons, dažas prezidenta ierosinātās un īstenotās reformas jau ir izsaukušas neapmierinātību Komunistiskās partijas rindās.
“Diass Kanels ir nostiprinājies kā cilvēks, kurš, lai arī vēlas stingri pieturēties pie vienas partijas valdīšanas, ir gatavs īstenot dažas reformas. Kopš viņš 2018. gadā stājās prezidenta amatā, īstenotas vairākas ekonomiskās reformas. Piemēram, ir atvieglotas iespējas iedzīvotājiem izveidot savus uzņēmumus. Tas joprojām ir grūti, un birokrātija ir neiedomājama, taču cilvēkiem ir iespēja atvērt restorānu vai kādu citu uzņēmumu,” norāda Pārsons.
“Viņš arīdzan atvieglojis piekļuvi internetam, un tagad kubieši var gan mājās, gan savos telefonos piekļūt arī dažiem sociālajiem tīkliem. Taču Komunistiskajā partijā izskan bažas, ka ar šīm reformām, iespējams, ir aiziets pārāk tālu.”
Ekonomikas krīze
Nenoliedzami, par lielāko izaicinājumu jaunajam Kubas līderim tiek uzskatīts valsts ekonomikas stāvoklis. Kubas ekonomika pašlaik piedzīvo lielāko krīzi 30 gadu laikā, jo Covid-19 pandēmijas dēļ faktiski ir apstājusies tūrisma industrija.
Kubas ekonomikā bija vērojams kritums par vairāk nekā 11 procentiem, daudziem iedzīvotājiem nākas saskarties ar pārtikas trūkumu un garām rindām pat pēc pirmās nepieciešamības precēm. Turklāt arvien lielākā daļā sabiedrības pieaug neapmierinātība ar ierobežotajām personiskajām brīvībām, un nereti šī neapmierinātība tiek skaļi pausta sociālās saziņas vietnēs.
Kā norāda komentētāji, šajā situācijā jaunajam līderim nāksies pamatīgi nopūlēties, lai vajadzīgo reformu īstenošanu sabalansētu ar atbalsta saglabāšanu starp valdošās partijas stingrās līnijas piekritējiem.
ASV vēl neatcels sankcijas
Pēdējo četru gadu laikā bija ievērojami pasliktinājušās arī Kubas attiecības ar ASV. Pēc atkušņa abu valstu attiecībās, kas bija vērojams Baraka Obamas valdīšanas laikā, Donalda Trampa prezidentūra nāca ar jaunām sankcijām, ko, vismaz pagaidām, nav paredzēts atcelt. Kā norādījusi Baltā nama pārstāve Džena Psaki, ASV un Kubas attiecību centrā joprojām būs jautājumi par atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām.
Vairums Kubas novērotāju atzīst, ka par spīti savam cienījamam vecumam no politiskās skatuves nekur tālu nepazudīs arī Rauls Kastro, kurš, kā pats izteicies, vienmēr būs blakus, lai nepieciešamības gadījumā ieliktu kāju durvīs un aizstāvētu sociālismu.
