Vēl pirms nedēļas Japānas premjerministrs Šinzo Abe bija izsludinājis mēnesi ilgu ārkārtējo stāvokli tikai septiņās no 47 prefektūrām, tostarp Tokijā un Osakā. Ārkārtējais stāvoklis skāra mazāk nekā pusi no 126 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita. Arī vairāki citi reģionu vadītāji aicināja paplašināt ārkārtējā stāvokļa teritoriju, lai tā aptvertu arī viņu pārvaldītos apgabalus. Viņi brīdināja par pieaugošo inficēšanās gadījumu skaitu un risku, ka medicīnas iestādes var netikt galā ar situāciju. Neskatoties uz strauji augošo inficēto skaitu, Abe atteicās ārkārtējo stāvokli izsludināt visas valsts mērogā, norādot, ka situācija lielajās Japānas pilsētās ir “pilnīgi citāda” nekā slēgtajās pilsētās ārvalstīs.
Šodien Abe tomēr paziņoja par ārkārtas stāvokļa paplašināšanu, aicinot visus valsts iedzīvotājus veidot “vienotu fronti” cīņā pret vīrusu. Tas ļauj reģionu gubernatoriem mudināt cilvēkus palikt telpās, taču bez soda mēriem vai juridiska spēka šim ārkārtas stāvoklim ir daudz vājāks spēks nekā citās pasaules daļās, kur novērojami stingri ierobežojumi. Ārkārtas stāvoklis paliks spēkā vismaz līdz 6. maijam. Abe arī lūdzis cilvēkus samazināt kontaktēšanos ar citiem, lai izvairītos no sprādzienbīstama infekciju skaita palielināšanās. Viņš aicinājis atturēties no ceļojumiem tā dēvētās Zelta nedēļas svētku laikā, kas sākas aprīļa beigās un notiek līdz maija sākumam. Šajā periodā daudzi cilvēki no lielākajām pilsētām dodas ārpus pilsētām, lai satiktu ģimeni, tādēļ pastāv bažas, ka tas varētu izplatīt vīrusu.
Premjers saistībā ar krīzi bieži ticis kritizēts. Piemēram, Abes vadītā valdība pat tika vainota patiesā inficēšanās gadījumu skaita slēpšanā, ierobežojot analīžu veikšanu. Savukārt Japānas ziņu aģentūras “Kyodo News” veiktajā aptaujā 80% respondentu norādīja, ka valdības 7. aprīļa lēmums par ārkārtas stāvokli valsts lielākajās pilsētās nācis novēloti. Kritiķi uzskata, ka iemesls saistīts ar Tokijas olimpiskajām spēlēm, proti, premjers gaidījis Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu par spēļu norisi.
Tāpat aptaujā secināts, ka par 5% krities to cilvēku skaits, kas valdības darbu vērtē atzinīgi. Pārliecinošs vairākums jeb 82% arī uzskata, ka valstij jāsniedz finansiāls atbalsts uzņēmumiem, kurus valdība aicinājusi pārtraukt savu darbību. Abe līdz šim gan ir pretojies finanšu palīdzības pasākumu piemērošanai, par ko ticis kritizēts. Tiesa, šodien premjers atklāja plānus katram iedzīvotājam izdalīt 100 000 jēnu jeb 930 ASV dolāru.
Pirmais inficēšanās gadījums Japānā tika atklāts janvārī. Līdz šim šajā valstī ir novērots salīdzinoši neliels vīrusa uzliesmojums. Līdz ceturtdienai konstatēti vairāk nekā 8500 inficēšanās gadījumi un vairāk nekā 130 nāves gadījumi. Tomēr Japānas medicīnas asociācijas un eksperti ceļ trauksmi. Divas neatliekamās medicīniskās palīdzības asociācijas šonedēļ nāca klajā ar kopīgu paziņojumu. Tās brīdināja, ka jau izjūt neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas sabrukumu, slimnīcām nespējot tikt galā ar pacientiem, kuri cieš arī no citām kaitēm.
