Kaut arī vairākums gājiena dalībnieku nesa Polijas karogu un noraida radikālā nacionālisma idejas, gājiens nenoliedzami kļuvis par lielāko ikgadējo pasākumu galēji labējiem Eiropā. Šogad tas pulcēja rekordlielu cilvēku skaitu. Gājiena dalībnieku vidū bija arī Itālijas jaunais spēks, kuri paši atzinuši sevi kā fašistu organizāciju. Polijas Neatkarības gājienā piedalījās arī nacionālistu grupas no Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Ungārijas. Daudziem no nacionāļiem rokās bija atribūti ar dažādiem baltā pārākuma simboliem, kā ķeltu krusts un nacistu simbols – melnā saule.
Gājienā, kurā piedalījās 200 tūkstoši cilvēku, bija pārstāvētas arī Polijas valsts augstākās amatpersonas - prezidents Andžejs Duda un premjers Mateušs Moraveckis. Gājienā nepiedalījās nevienas citas Eiropas valsts prezidents. ASV vēstniecība Polijā pat aicināja poļus no gājiena izvairīties. Eksperti politiķu dalību gājienā vērtē kā apliecinājumu tam, ka Polijas konservatīvā valdība nevar vai negrib pilnībā ierobežot ekstrēmistus un tāpēc mācās ar tiem sadzīvot.
Papildu stimulu vienoties cīņā pret liberālu politiku Polijas nacionāļiem devusi migrācijas krīze. Viena no organizācijām, kas piedalījās gājienā, ir jauniešu-fašistu grupējums, kura saknes meklējamas 30. gados, kad grupa vērsās pret poļu ebrejiem. Arī tagad tā paudusi ideju, ka ebreji esot atbildīgi par musulmaņu pieplūdumu Eiropā un centieniem sagraut Polijas etnisko viendabīgumu.
KONTEKSTS:
Aizvadītās nedēļas nogalē Polijas valdība un nacionālistu organizācijas, kas rīko ikgadējo Neatkarības gājienu, panāca vienošanos par kopīgiem svētdienas piemiņas pasākumiem par godu Polijas neatkarības atjaunošanas simtgadei.
Dudas kanceleja un parlamenta amatpersonas, kas pārstāv valdošo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS), jau mēnešiem ilgi veda sarunas ar nacionālistiem par kopīga neatkarības simtgades gājiena rīkošanu, taču sarunas bija neveiksmīgas, jo nacionālisti atteicās ierasties vienīgi ar Polijas karogiem.
