Neoficiāli tika runāts, ka līdzjūtība nav pausta Krievijas politikas dēļ Sīrijā. Berlīnes lēmums izraisīja asas diskusijas. Galu galā par kultūras jautājumiem atbildīgais Berlīnes pilsētas senators no Kreiso partijas aicinājis pārtraukt Brandenburgas vārtu izgaismošanas tradīciju vispār.
Pēc terora akta Londonā Brandenburgas vārti tika izgaismoti Apvienotās Karalistes karoga krāsās.
Bet ne pēc traģiskā sprādziena Sanktpēterburgas metro. Tā lēma Berlīnes Senāts, argumentējot, ka izgaismošana notiek, ja terora akts bijis sadraudzības pilsētā vai izņēmuma gadījumā. Kāds, piemēram, bija uzbrukums geju klubam Orlando. Tomēr šis lēmums izraisīja asu kritiku un kaislīgas debates Vācijā.
Raidsabiedrības “Deutsche Welle” Krievijas, Ukrainas un Turcijas departamenta vadītājs Ingo Manteifels stāstīja, ka saņēmis “daudz komentāru internetā savam viedokļa rakstam un visi bija atbalstoši”. “Tas, protams, var būt arī atbalss efekts līdzīgi domājošu cilvēku telpā. Sabiedrības viedokļu aptaujas šajā jautājumā nav. Tomēr domāju, ka kopumā ļoti daudzi vācieši vēlējās izrādīt viņu līdzjūtību Sanktpēterburgas terora akta upuriem,” sprieda Manteifels.
“Tas, protams, ir cilvēcisku un humānu apsvērumu dēļ, nevis nolūkā paust atbalstu Krievijas politikai vai tās līderiem. Tādēļ kopumā Vācijā daudzi uzskatītu par pareizu izgaismot Brandenburgas vārtus,” viņš skaidroja.
Lēmumu neiedegt Brandenburgas vārtus Krievijas karoga krāsās ļoti negatīvi izcēla Krievijas mediji. Turklāt šis gadījums seko Ukrainas paziņojumam, ka tiks liegta iebraukšana Krievijas Eirovīzijas dalībniecei, dziedātājai ratiņkrēslā Jūlijai Samoilovai. Atbildot uz Latvijas Televīzijas žurnālistes jautājumu, Ukrainas prezidents Petro Porošenko aizstāvēja savas valsts lēmumu kā pareizu.
“Noteikumi visiem vieni. Krievijas puse to zināja, bet apzināti pieņēma provocējošu lēmumu. Ukrainas varas iestādes šai provokācijai nepadevās un ievēro likumdošanu,” uzsvēra Porošenko.
“Tādēļ attiecīgās varas iestādes atļauju nedod. Tika piedāvātas vairākas iespējas situācijas risināšanai. Sākot ar translācijas organizēšanu un dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā ar teletranslācijas palīdzību un beidzot ar dalībnieka nomaiņu. Krievijai nebija vajadzīga dalība Eirovīzijā. Viņai vajadzēja provokāciju. Esmu priecīgs, ka, pateicoties efektīvam ukraiņu varas iestāžu darbam, to izdevās novērst,” klāstīja Porošenko.
Grāmatas “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20.gadsimtā” autors, profesors Jānis Taurēns, raksturojot Ukrainas lēmumu saka, ka Krievija bija absolūtā vinnesta situācijā. Lai ko darītu Kijeva, tas nāktu par labu Maskavai. Cita dimensija ir Berlīnes lēmumam.
“Gandrīz jājautā morāles un ētikas speciālistam, jo te runa ir par līdzjūtību. Jautājums, vai līdzjūtība ir kaut kas tāds, ko var pieprasīt. Vai var vēlēties, lai to obligāti izsaka? Krievija to uztvēra ļoti asi. Rakstīja, ka Eiropas globālistiem ir divu šķiru cilvēki. Paši eiropieši, geji un otrās šķiras cilvēki, kas dzīvo Krievijā,” norādīja Jānis Taurēns.
Tomēr no rietumniecisko vērtību viedokļa neesot saprotams, kā divu valstu attiecības var projicēt uz cilvēku ratiņkrēslā un kā kritika par Kremļa rīcību Sīrijā var ietekmēt lēmumu par līdzjūtības paušanu Sanktpēterburgas upuriem, iebilst Krievijas eksperts Ingo Manteifels.
“Mums ir jākritizē Krievija vadība par tās politiku Ukrainā, kur ir notikusi Krimas okupācija un patiešām destabilizēja Ukrainas austrumus, iesūtot viņu atbalstītus karavīrus un algotņus. Ja vēlamies kā Eiropa izrādīt cieņu Krievijas cilvēkiem un kritizēt vadību, un noārdīt tās propagandas mītu par to, ka visi eiropieši ir pret krieviem – kas tā, manuprāt, nav - tad mums ir jābūt labākiem publiskajā diplomātijā,” sacīja Ingo Manteifels.
“Ir divi lieli aplami lēmumi, kas tikai nāk [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam par labu. Un tas nav pareizi,” secināja Mateifels.
Redzot, kā notikušais tikai aizdevis pamatu dusmām un neizpratnei, un saprotot, ka laba risinājuma šādos gadījumos nav, par kultūras jautājumiem atbildīgais Berlīnes senators no Kreiso partijas, aicinājis apturēt vārtu izgaismošanas tradīciju kārtējā terora akta upuru piemiņai vispār.
Brandenburgas vārti netika izgaismoti arī Zviedrijas karoga krāsās pēc terora akta Stokholmā. Tiesa, Stokholma, līdzīgi kā Sanktpēterburga, nav Berlīnes sadraudzības pilsēta.
