Pusdiena

Augstākā tiesa aizliedz Kandavas kartodroma darbību, bet dome lielā steigā atkal atļauj

Pusdiena

Pusdiena 04.09.2018

Serbija un Kosova var radīt jaunus izaicinājumus Balkānos

Kritiski vērtē iespējamo teritoriju apmaiņu starp Serbiju un Kosovu

Vairākas Eiropas valstis kritiski izsakās par iespējamo teritoriju apmaiņu starp Serbiju un Kosovu. Šāda varbūtība tiek apsvērta sarunās starp abu valstu vadītājiem, kas notiek Eiropas Savienības vadībā.

ĪSUMĀ:

  • Teritoriju apmaiņa varētu ļaut Serbijai un Kosovai noslēgt vienošanos par savstarpējo atzīšanu.
  • Serbijas premjers par ieceri nerunīgs.
  • ASV šādā gadījumā varētu atbalstīt vienošanos.
  • Merkele kategoriski iebilst pret robežu izmaiņām.
  • Mogerīni par sarunām atturīga.
  • Izskan bažas, ka šāda apmaiņa var radīt jaunas problēmas Balkānos.

 
Savstarpējā teritoriju apmaiņa varētu ļaut Serbijai un Kosovai noslēgt vienošanos par savstarpējo atzīšanu, jo Serbija joprojām neatzīst Kosovas neatkarību.  Tomēr daudzi baidās, ka tas izraisīs tikai jaunas problēmas Balkānos.

Ideja par savstarpējo teritoriju apmaiņu starp Kosovu un Serbiju izraisījusi visai pretrunīgas reakcijas. ASV prezidenta administrācija paziņoja, ka tā varētu atbalstīt šo ieceri, ja vien tas palīdzētu noslēgt vispārēju vienošanos starp Belgradu un Prištinu.

Turpretī Vācijas kanclere Angela Merkele ir kategoriski iebildusi pret jebkādām pastāvošo robežu izmaiņām Balkānos.

Savukārt Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kuras vadībā jau ilgstoši notiek sarunas starp Kosovas un Serbijas līderiem, piektdien Vīnē bija visai atturīga.

“Mēs nopietni strādājam pie ļoti sarežģītiem jautājumiem. Panākt rezultātu ir iespējams, bet mums vēl ir darbs priekšā. Tādēļ es šobrīd atturēšos no komentāriem par lietām, kas vēl nav līdz galam izspriestas. Man ir jāmēģina pasargāt šo ārkārtīgi delikāto sarunu posmu. Tas patiešām nav vienkārši, un tas visiem ir skaidrs. Bet tas ir iespējams,” pauda Mogerīni.

Visticamāk, Kosova varētu atdot Serbijai tās provinces, ko pārsvarā apdzīvo serbi. Savukārt Serbija varētu nodot Kosovai teritorijas, ko apdzīvo etniskie albāņi.

Tomēr arī Serbijas vicepremjers Ivica Dačičs pagaidām par šo ieceri ir nerunīgs.

 “Serbija vēlas panākt kompromisu starp Prištinu un Belgradu, jo tas radītu lielāku stabilitāti reģionā un pavērtu mums ceļu uz Eiropas Savienību. Bet mēs joprojām neesam pārliecināti par to, kad tas varētu notikt,” medijiem norādīja Dačičs.

Daudzi Eiropā baidās, ka robežu izmaiņas varētu radīt negatīvu piemēru citām valstīm un uzjundīt jaunus konfliktus Balkānos.

Viena no trauslākajām valstīm ir Bosnija un Hercegovina. Daži no tās serbu izcelsmes vadītājiem jau kādu laiku uzstāj, ka serbu apdzīvotajai daļai būtu jāatdalās no pārējās valsts.

Uz iespējamām problēmām netieši norādīja arī Somijas ārlietu ministrs Timo Soini.

“Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Kara nasta joprojām ir visai smaga. Tādēļ mums būtu ļoti jāuzmanās, lai neradītu jaunas problēmas. Esmu priecīgs, ka Serbija un Kosova turpina savstarpējās sarunas. Tas ir patiešām labi. Bet par teritorijas apmaiņu man pašreiz nav galīga viedokļa. Tomēr, ja šis process netiek kārtīgi sagatavots, tas varētu būt nedaudz riskants,” norādīja Soini.

Savukārt bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilds kopā ar vairākiem citiem ārpolitikas smagsvariem atklātā vēstulē mudināja Briseli nepieļaut teritoriju apmaiņu. Pēc Bilda domām, grūti ir iedomāties vēl kaut ko, kas šajā reģionā varētu raisīt vairāk problēmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti