Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstītais likums paredz veikt labojumus skaļu rezonansi izraisījušajā likumā par pasākumiem pret personām, kas saistītas ar Krievijas pilsoņu cilvēktiesību, tiesību un brīvību pārkāpšanu. Plašāk šis likums pazīstams kā „Dimas Jakovļeva likums”. Šādi Krievija 2012.gadā atbildēja uz ASV izstrādāto „Magņitska likumu”, sākotnēji aizliedzot amerikāņiem adoptēt bērnus no Krievijas, aizliedzot ieceļot Krievijā vairākiem ASV pilsoņiem un liedzot viņiem veikt darbību Krievijas teritorijā. Vēlāk šis likums tika attiecināts uz visām valstīm, kuras aizliegušas savā teritorijā iebraukt Krievijas pilsoņiem un kuras arestējušas šo cilvēku aktīvus, apsūdzot Krievijas pilsoņus cilvēktiesību pārkāpumos.
Saskaņā ar jauno likumu, lēmumus par organizācijas atzīšanu par nevēlamu turpmāk pieņems Krievijas ģenerālprokurors un viņa vietnieki, sadarbojoties ar ārlietu ministriju, turklāt lēmumus būs iespējams pieņemt bez tiesas lēmuma. Ārvalstu uzņēmumi vai nevalstiskās organizācijas pēc tam, kad tiks atzīti par nevēlamiem, būs spiesti slēgt savu darbību Krievijā. Organizācijām arī būs aizliegts izplatīt dažādus informatīvos materiālus, savukārt bankām tiks aizliegts veikt darījumus ar šādām organizācijām.
Naudassodi par sadarbību ar šādām nevēlamām organizācijām draud gan fiziskām personām, gan amatpersonām, gan juridiskām personām. Ja pārkāpumi tiks konstatēti atkārtoti, vainīgajiem jau draudēs reāla kriminālatbildība un cietumsods no diviem līdz sešiem gadiem.
Kā norāda interneta izdevums „Meduza”, pret ko tieši šis likums ir vērsts, pagaidām ir grūti teikt. Taču viens no likumprojekta autoriem, valsts domes deputāts no partijas „Taisnīgā Krievija” Aleksandrs Tarnavskis norādījis, ka, pirmkārt, šis likums ir vērsts pret lielajām Rietumu kompānijām un tiem, kas uzvedīsies bezkaunīgi.
Pieņemtie likuma labojumi jau izsaukuši asu kritiku. Tā, piemēram, ASV valsts departaments paudis dziļas bažas par šo likumu, pieprasot, lai Krievija ievērotu savas saistības vārda brīvības ievērošanā. ASV paziņojumā norādīts, ka jaunie pasākumi arī turpmāk ierobežos Krievijas pilsonisko sabiedrību, masu saziņas līdzekļus, politisko opozīciju un dažādas minoritātes.
Jauno likumu kritizējušas arī tādas ietekmīgas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas kā „Amnesty International” un „Human Rights Watch”, kas uzskata, ka organizāciju aizliegšanas process jau tagad liekas necaurskatāms, jo organizācijas par to iekļaušanu nevēlamo sarakstā varēs uzzināt tikai pēc tam, kad šāds lēmums jau būs pieņemts. Turklāt netiek nodrošinātas iespējas apstrīdēt varas iestāžu lēmumu, kā arī nav paredzētas iespējas organizāciju no nevēlamo saraksta izslēgt.
