Pusdiena

"Gaso" izsūtītās gāzes uzskaites kartītes mulsina iedzīvotājus

Pusdiena

Algu pieaugumu mediķi savos makos sajutīšot februāra sākumā

Krītas Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitāte

Krītas Merkeles popularitāte; Vācijas jaunā valdība var būt gatava vien aprīlī

Vācijas politikā pieaug spriedze, un jaunākie aptauju dati liecina, ka teju puse pilsoņu vairs nevēlas redzēt kancleres amatā līdzšinējo līderi Angelu Merkeli, vēsta raidorganizācija „Deutsche Welle” (DW).

Valdības izveidošana šobrīd kavējas. Pirmajā janvāra nedēļā atsāksies sarunas par tā sauktās lielās koalīcijas veidošanu labējiem kopā ar kreisajiem.

Ietekmīgās tirgus pētījumu kompānijas „YouGov” jaunākā aptauja par notikumiem Vācijas politikā liecina, ka vairāk nekā 40% Vācijas balsstiesīgo vēlētāju redz Merkeles darbības norietu un domā, ka viņai nevajadzētu pildīt ceturto darba termiņu. Raidorganizācija „DW”, atsaucoties uz kompānijas pētījumu, norāda, ka šādos uzskatos ir 47% pilsoņu, savukārt 36% arvien uzticīgi atbalsta Merkeli.

Pārējiem nav īsti viedokļa. „DW” arī norāda, ka Merkeles popularitāte sabiedrībā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi viņa spēs izveidot jauno valdību.

24. septembrī notikušajās vēlēšanās uzvaru guva Merkeles vadītie kristīgie demokrāti, kuriem valdošajā koalīcijā tomēr bija nepieciešami partneri. Taču visi nevienošanās rekordi ir pārspēti, un koalīcijas sarunas starp Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem, viņu Bavārijas meitaspartiju Sociāli kristīgo savienību, liberālo Brīvo demokrātu partiju un “zaļajiem” ir izgāzušās, un patlaban atlikusi cerība par lielās koalīcijas izveidošanu ar sociāldemokrātiem, kuri pēc sakāves vēlēšanās paziņoja, ka aiziet opozīcijā.

Sarunas ar sociāldemokrātiem Merkele sāks 7. janvārī, ziņo Vācijas mediji. Taču tā būs tikai „iesildīšanās”, jo sociāldemokrāti 21. janvārī Bonnā ir ieplānojuši kongresu, kur arī solās pieņemt galīgo lēmumu. Tādēļ Vācijas mediji arī prognozē, ka īstās sarunas abu partiju starpā varētu sākties tikai mēneša pašā nogalē, un pavisam reāls ir scenārijs, ka Vācija savu valdību izveido tikai ap Lieldienām, aprīļa sākumā.

Tieši kavēšanās ar valdības veidošanu ir mazinājusi Vācijas pilsoņu sajūsmu par savu līdzšinējo kancleri. Lai gan šāda pieredze Vācijai jau ir. Līdz šim visilgākais periods pēc vēlēšanām, kurā bija jāiztiek bez jaunas valdības, bija pirms četriem gadiem – 2013. gadā, kad partijām bija nepieciešami teju trīs mēneši, lai vienotos par līdzšinējās Merkeles vadītās "lielās koalīcijas" izveidi.

Politiskajām norisēm Vācijā cieši līdzi seko arī Eiropas Savienības politiķi, jo no ietekmīgās valsts valdības politiskā kursa ļoti spēcīgi ir atkarīgas arī norises Eiropas Savienībā. Vācijas mediji arī norāda, ka galu galā nevienam nav arī skaidrs, kurš Angelas Merkeles krišanas gadījumā varētu stāties viņas vietā arī Kristīgo demokrātu partijas priekšgalā. Tiesa, daži vārdi mediju slejās cirkulē, un to vidū ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs Jenss Spāns vai arī 44 gadus vecais Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes līderis Daniels Ginters.

Jau ziņots, ka Vācijas sociāldemokrāti piekrituši koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem. Šīs gan būs sākotnējās sarunas, un sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs uzsvēra, ka ir dažādi iespējamās sadarbības modeļi.

Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti