Vienu nogāza un iemeta upē. Vēl kādu aizdedzināja. Daudzus apzīmēja ar grafiti. Pēdējās nedēļās uzbrukumus ir piedzīvojuši neskaitāmi pretrunīgi vērtētu vēsturisku personu pieminekļi ASV un Eiropā. Vairumā gadījumu statujas sabojājuši demonstranti, kuri protestē pret rasu diskrimināciju.
ASV protestētāji savas dusmas izlādē uz konfederātu savienības politiķu un ģenerāļu pieminekļiem. Konfederāti pārstāvēja 11 dienvidu štatus, kuri vēlējās saglabāt verdzības sistēmu, tāpēc 1861. gadā atdalījās, izraisot pilsoņu karu. Konfederātu štati karā zaudēja un atgriezās ASV sastāvā, tomēr daudzviet joprojām aplūkojami konfederātu vadoņiem veltīti pieminekļi.
Savienotajās Valstīs protestu laikā cietušas arī vairākas Amerikas atklājēja Kristofora Kolumba statujas. Protestētāji uzskata, ka Kolumba pieminekļi glorificē Amerikas pakļaušanu un kolonizāciju.
Apvienotās Karalistes pilsētā Bristolē protestētāji nogāza no postamenta un iemeta upē XVII gadsimta vergu tirgotāja Edvarda Kolstona statuju.
Protestu laikā uzbrukumu piedzīvoja arī bijušā premjerministra Vinstona Čērčila piemineklis Londonas Parlamenta laukumā. Demonstranti uz statujas uzrakstīja, ka Čērčils bijis rasists. Miljoniem britu Čērčils ir nacionālais varonis, jo viņš vadīja valsti Otrā pasaules kara laikā. Taču daudziem nav pieņemams politiķa atbalsts imperiālismam un nievājošie izteikumi par britu pakļauto zemju pamatiedzīvotājiem.
Citā Eiropas karalistē – Beļģijā – pēdējo nedēļu laikā ir sabojātas vairākas bijušā valdnieka Leopolda II statujas. Viņš ir visilgāk valdījušais Beļģijas monarhs, kurš bēdīgu slavu izplenījās ar savu brutālo Āfrikas teritoriju pakļaušanu.
No 1885. līdz 1908. gadam Leopoldam II piederēja personīgā kolonija, ko viņš dēvēja par Kongo brīvvalsti. Šajā teritorijā mūsdienās atrodas Kongo Demokrātiskā Republika (DR). Beļģijas karaļa uz turieni nosūtītās amatpersonas viņa uzdevumā izlaupīja kolonijas dabas resursus. Šī mērķa labad viņš bija gatavs tiešā nozīmē iet pāri līķiem. Vēsturnieki lēš, ka Leopolda II režīms Kongo nonāvēja vairāk nekā 10 miljonus cilvēku. Jāpiebilst, ka Leopolds II pats nekad savu koloniju neapmeklēja.
Pasaulē pieņemoties spēkā protestiem pret rasu nevienlīdzību, Beļģijā aktualizējušās diskusijas par valsts koloniālo pagātni, kuras simbols ir Leopolds II.
Briselē dzīvojošais pusaudzis Noa, kurš ir afrikāņu izcelsmes, uzskata, ka Eiropas valsts galvaspilsētas centrā nebūtu jāatrodas asinskāra valdnieka piemineklim.
"Nav saprātīga iemesla, kāpēc šeit būtu jāatrodas viņa statujai. To varētu salīdzināt ar Hitlera pieminekli Berlīnes centrā. Tas nav normāli," uzskata zēns.
Savukārt galēji labējās partijas "Flāmu intereses" politiķis Vauters Vermērs atbalsta viedokli, ka vēsturi nav iespējams izdzēst, tāpēc Leopolda II pieminekļiem ir jāpaliek savā vietā.
"Tā ir daļa no Beļģijas vēstures. Mēs esam antirojālisti un antimonarhisti, bet mēs neesam cilvēki, kuri vēlas nojaukt pieminekļus, nomainīt ielu nosaukumus vai izdzēst vēsturi un kultūras mantojumu," politiķis teica televīzijas kanālam "Euronews".
Kāda aktīvistu grupa ir uzsākusi parakstu vākšanu petīcijai, kurā pieprasa galvaspilsētas Briseles vadībai aizvākt visus Leopolda II pieminekļus līdz 30. jūnijam, kad Kongo DR atzīmēs 60.gadadienu kopš neatkarības iegūšanas no Beļģijas. Tomēr Kongo DR nav jūtams liels atbalsts Beļģijā izskanējušajiem aicinājumiem aizvākt Leopolda II pieminekļus. Kāda valsts galvaspilsētas Kinšasas iedzīvotāja uz to raugās skeptiski.
"Domāju, ka statuju aizvākšana nav laba doma. Tā ir daļa no mūsu vēstures, kas ir jāmāca bērniem," sacīja sieviete.
Milzīga Leopolda II statuja ir aplūkojama arī Kinšasā esošajā Nacionālajā etnogrāfiskajā muzejā. Muzeja krātuves direktors Žozē Batekele uzskata, ka vēstures nepatīkamos posmus nevajag mēģināt izdzēst, bet vajag par tiem izglītot.
"Leopolds II ir daļa no mūsu vēstures un atmiņām, par viņu ir jāzina mūsu bērniem. Vēsture, vai tā būtu slikta vai laba, paliek vēsture. Mēs bērniem skolās mācām Kongo pirmskoloniālisma, koloniālisma un pēckoloniālisma laika vēsturi," Batekele sacīja intervijā televīzijas kanālam "Africa News".
Vēsturniece un Hovarda Universitātes pasniedzēja Ana Lusija Araužu nepiekrīt viedoklim, ka zināmām personām veltītu pieminekļu aizvākšana nozīmētu vēstures izdzēšanu. Viņasprāt, ar mūsdienīgu skatījumu ir jāizvērtē, vai pirms vairākiem gadsimtiem godāti vergu tirgotāji un tirāni joprojām ir pelnījuši sev pieminekļus.
"Koloniālās pagātnes rēgs joprojām ir klātesošs daudzviet. Parasti vietās, kur atrodas pieminekļi kolonizatoriem, blakus nav redzami pieminekļi, kas godinātu, piemēram, melnādainus sociālos aktīvistus, kuri cīnījās pret rasismu vai verdzību. Šīs statujas cildina koloniālo pagātni un ar to saistītās rasismā balstītās idejas. Tieši tāpēc daudzviet šiem pieminekļiem būtu jāpazūd," pārliecināta Araužu.
Arī Londonas mērs Sadiks Hans aicinājis apsvērt iespēju atvadīties no pieminekļiem, kas godina Lielbritānijas koloniālo pagātni. Viņš norādījis, ka Apvienotā Karaliste savu labklājību iemantoja, lielā mērā pateicoties vergu tirdzniecībai, bet tas neesot jācildina publiskās vietās.
