Vācijas rietumu federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē dzīvo 18 miljoni cilvēku – vairāk nekā piektā daļa no kopējā Vācijas iedzīvotāju skaita. Kancleres Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība svētdien notikušajās pavalsts vēlēšanās uzvarēja ar 34%, iegūst kontroli pār industriālo reģionu, kas ilgi ticis uzskatīts par sociāldemokrātu bastionu.
Bijušā Eiropas Parlamenta priekšsēdētaja Martina Šulca vadīti sociāldemokrāti palika otrajā vietā un cieta smagāko sakāvi pēdējās desmitgadēs, iegūstot aptuveni 31% balsi saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem. Tas ir teju desmit procentpunktu kritums, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām Ziemeļreinā-Vestfālenē 2012.gadā. Zaudējums nozīmē arī pēdējos gados pavalstī valdījušās sociāldemokrātu un zaļo koalīcijas beigas. Zaļie ieguvuši vien sešus procentus balsu.
Svētdienas balsojuma rezultāts pirms septembrī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām ir svarīgs panākums Merkeles konservatīvajiem, bet liels trieciens Šulca sociāldemokrātiem.
Kristīgo demokrātu saraksta līderis Ziemeļreinā-Vestfālenē Armīns Lašets pēc uzvaras paziņoja, ka partija ir sasniegusi abus pavalsts vēlēšanās uzstādītos mērķus: „Dārgie draugi, šī ir laba diena Ziemeļreinai-Vestfālenei. Mums šajās vēlēšanās bija divi mērķi – apturēt „sarkani zaļo” koalīciju un kļūt par spēcīgāko politisko spēku. Mēs esam sasnieguši abus mērķus. Es visiem pateicos par šajās dienās sniegto atbalstu.”
Tikmēr sociāldemokrātu līderis Šulcs neslēpa, ka svētdienas balsojuma rezultāts ir smags trieciens. Arī viņam personīgi - Ziemeļreina-Vestfālene ir Šulca dzimtā pavalsts, kur viņš savulaik darbojies kā vietējā līmeņa politiķis. „Šī ir grūta diena sociāldemokrātiem. Šī ir grūta diena arī man personīgi. Es esmu no pavalsts, kurā mēs šodien cietām ļoti sāpīgu sakāvi. Mēs esam zaudējuši svarīgās vēlēšanās,” pauda Šulcs.
Šulcs tikai šī gada sākumā kļuva par Vācijas sociāldemokrātu līderi un kandidātu uz kanclera amatu pēc tam, kad paziņoja, ka nepretendēs uz vēl vienu termiņu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatā. Šulcam kļūstot par sociāldemokrātu līderi, partija pavasarī piedzīvoja strauju popularitātes lēcienu aptaujās –Vācijā to iesauca par „Šulca efektu”. Tomēr tagad sociāldemokrāti ir zaudējuši trīs reģionālās vēlēšanās pēc kārtas, popularitāte atkal krītas, un izskatās, ka tā dēvētais „Šulca efekts” tomēr nav bijis noturīgs.
Jāpiebilst, ka labus panākumus Ziemeļreinā-Vestfālenē ar 12% balsu guva liberālā Brīvo demokrātu partija, kas bija Merkles kristīgo demokrātu koalīcijas partnere Vācijas parlamentā pirms 2013.gada vēlēšanām, taču zaudēja popularitāti un togad parlamentā neiekļuva vispār.
Tikmēr septiņus ar pusi procentus svētdien ieguvusi eiroskeptiķu partija „Alternatīva Vācijai”, pirmo reizi iegūstot deputātu krēslus Ziemeļreinā-Vestfālenē. Tagad pret imigrāciju noskaņotā partija ir pārstāvēta 13 no 16 Vācijas reģionālajiem parlamentiem.
Socioloģiskās aptaujas pašlaik liecina, ka Merkeles kristīgie demokrāti uzskatāmi par favorītiem arī rudenī gaidāmajā balsojumā. Tomēr vienlaikus gaidāms, ka tajās nebijuši lielu atbalstu varētu izcīnīt jaunie politiskie spēki, kas vēršas pret abām Vācijas politikā līdz šim dominējušajām partijām – kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem.
