Vēl pirms Krimas aneksijas Amsterdamā sākās izstāde ar vēsturiskiem zelta priekšmetiem no Krimas, kurus aizlienēja pussalas muzeji. Izstādei noslēdzoties, Amsterdamas muzejs nezina, kam Krimas zeltu atdot - īpašumtiesības uz to kategoriski izteikušas Kijeva un arī Maskava. Šobrīd muzeja pārstāvji atraduši pagaidu risinājumu - dārgumus pagaidām neatdot nevienam.
Runājot par izstādi ar nosaukumu „Krima - Melnās jūras zelts un noslēpumi" Amsterdamas universitātes arheoloģijas muzejs savā interneta mājas lapā raksta, ka „vēl nekad iepriekš Ukraina nav darījusi pieejamus tik daudzus augstu novērtētus arheoloģiskos eksponātus, tos aizdodot." Izstādē redzami brīnišķīgi no zelta veidoti artefakti, tostarp zobena maksts, ceremoniālā bruņucepure un daudzi citi dārgumi. Muzejs norāda, ka priekšmeti atsedz bagātīgo vēsturi pussalai, kuru 7.gs pirms mūsu ēras kolonizēja grieķi, kā arī jaunā gaismā parāda tolaik reģionā dzīvojošās skitu, gotu un huņņu ciltis.
Izstāde Amsterdamā sākās februāra sākumā, laikā, kad prezidents Viktors Janukovičs vēl nebija aizbēdzis uz Krieviju, un Krimas pussala Ukrainai vēl piederēja arī de facto. Kad pusotru mēnesi vēlāk Maskava Krimu anektēja, muzejs nonāca neapskaužamā situācijā un lielo prieku nomainīja rūpes. Uz jautājumu, kam lai tagad atgriež nenovērtējamos senatnes kultūras dārgumus, atbildi tas nav radis vēl joprojām. Saskaroties ar ne tikai juridiski niansēto, bet arī politiski piesātināto jautājumu, izstādes beigu datums no maija tika pārcelts uz 31.augustu.
Uz vēsturiskajiem dārgumiem pretendē gan Ukrainas valsts, gan Krima, un līdz ar to Krievija. Amsterdamas muzejā izstādītie priekšmeti tika savākti no pieciem Ukrainas muzejiem, četri no kuriem atrodas anektētajā pussalā.
Juridiskā problēma slēpjas faktā, ka Amsterdamā izstādītie priekšmeti pieder gan attiecīgajiem Krimas muzejiem, gan Ukrainas valstij. Līgums paredz, ka tie jāatgriež muzejos, un Maskava uzskata, ka tas ir primārais punkts. Kijeva savukārt uzstāj, ka vēsturiskie priekšmeti pieder Ukrainas valstij, bet, tos nosūtot uz Krimu, dārgumi nonāks Krievijas rokās.
Muzeji abās pusēs nolīguši juristus, lai mēģinātu atrisināt jautājumu, iesaistīta arī Nīderlandes Ārlietu ministrija. Juridisko firmu Krimas atbalstam nolīgusi arī Krievija.
Amsterdamas muzejs šonedēļ, dažas dienas pirms ekspozīcijas slēgšanas, paziņoja, ka atliks priekšmetu atgriešanu, baidoties no tiesu darbiem ar Ukrainu vai Krieviju. Muzeja pārstāvji situāciju raksturoja kā „unikālu un sarežģītu", norādot, ka kolekciju droši uzglabās, līdz situācija kļūs „skaidrāka".
Protams, šim strīdam ir arī ļoti spēcīgs politiskais fons, faktiski tas ir daļa no konflikta starp Krieviju, Ukrainu un rietumvalstīm. Pirmkārt, Nīderlande nav atzinusi Krimas aneksiju, bet Amsterdamas un Maskavas attiecības arī pirms tam nevarēja saukt par īpaši siltām. Šeit jāatgādina kaut vai par pērn rudenī arestētajiem „Greenpeace" aktīvistiem, kas Arktikā protestēja pret „Gazprom" naftas ieguves platformu, tika apsūdzēti par pirātismu un bija aizturēti vairāk nekā 100 dienas. Viņi pie platformas ieradās ar kuģi, uz kura plīvoja Nīderlandes karogs.
Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšana virs prokremlisko separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainā atkal strauji radīja saspīlējumu. Divas trešdaļas bojā gājušo (195) cilvēki, bija no Nīderlandes. Daudzu nīderlandiešu uzskatā par traģēdiju ir vainojama Krievija.
