Panorāma

Kādi būs secinājumi no ECT sprieduma?

Panorāma

Cēsnieki aktīvi iesaistījās Baltijas ceļā

Krimas tatāri: Krimā valda ciniskāks režīms nekā padomju laikā

Krimas tatāri: Krimā valda ciniskāks režīms nekā padomju laikā

Baltijas ceļa atceres gadadienas priekšvakarā Eiropai atkal ir aktuālas tās pašas vērtības, kuras pirms 25 gadiem pasaulei parādīja latvieši, lietuvieši un igauņi. Tā saka vīrs, kuram baltiešu cīņa par neatkarību bija pirmā politiskā pieredze un kurš pašlaik cīnās pret Krimas okupāciju un par savas tautas tiesībām. Krimas tatāru padomes Medžilisa priekšsēdētāju Refatu Čubarovu Krievija pasludinājusi par nevēlamu personu Krimā un aizliegusi iebraukt pussalā, lai gan tur palikusi viņa ģimene. Krimas tatāru vadītājs ieradies Rīgā, lai piedalītos Baltijas ceļa atceres pasākumos.

Atmodas laikā Čubarovs bija aktīvs tautfrontietis, piedalījās daudzos mītiņos. Līdz pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem dzīvoja Rīgā. Bet, kad Ukraina kļuva par pastāvīgu valsti, nolēma atgriezties Krimas tatāru vēsturiskajā dzimtenē.

„Šodien Eiropai pietrūkst vienotības, šīs ķēdes, lai apturētu ļaunumu. Toreiz trim mazām, bet ļoti drosmīgām tautām izdevās pielikt punktu netaisnībai, kas notika 1940. gadā. Ja jau trim mazām tautām tas izdevās, tad šodien lielajai Eiropai, sadodoties rokās, ir jāvar apturēt agresoru,” saka Čubarovs.

Krimas tarāri neatzīt 16.marta referenduma rezultātus un Krievijas okupācijas varu pussalā. Tāpēc Maskava Čubarovam un vēl vairākiem tatāru līderiem aizliegusi iebraukt Krimā, lai gan tur palikušas viņu ģimenes. Čubarovs spiests dzīvot Kijevā, un joprojām ir Krimas tatāru padomes spīkers.

„Cenšoties izskaidrot mūsu stāvokli, nesen Francijas diplomātiem  uzsvēru - Eiropas humānisma principi dzima Franču revolūcijas laikā un Francija ar to var  lepoties. Taču šodienas Francija ar savu politiku var nepamanīt, ka tā var nogalināt 300 000 Krimas tatāru, kuri kļuvuši par Krievijas ķīlniekiem okupētajā teritorijā. Francija var kļūt par slepkavu, jo tā  Krievijai piegādās kara kuģi „Mistral”, kas maksā miljardu. Franču diplomātiem es teicu - izvēlaties, kas jums ir dārgāks - paaudžu paaudzēs mantotie demokrātijas principi vai šodienas pelņa,” norāda Čubarovs.

Sociāli ekonomiskā situācija Krimā ļoti sarežģīta - to izjūtot ikviens iedzīvotājs, arī tie, kuri staigāja ar Krievijas karogiem un aģitēja par Maskavas klātbūtni. Daudzi uzņēmumi, bankas un tirdzniecības kompānijas pametušas Krimu. Daudzi palikuši bez darba. Kā stāsta Čubarovs, cilvēki ir ļoti nomākti. „Pēc 23 gadiem Krimā atgriezusies padomju sistēma un padomju režīms. Tikai daudz ciniskāks un necilvēciskākā formā. Jebkurš daudz maz aktīvāks pilsonis nonāk drošības dienestu uzmanības lokā. Sabiedriskie darbinieki, masu mediju īpašnieki un žurnālisti jau vairākas reizes izsaukti uz specdienestiem vai saņēmuši brīdinājumu no prokurora. Krimā tiek sēts morāls terors un bailes. Sabiedrībā parādījies kas tāds, no kā jau bijām atraduši – ziņojumi par cilvēkiem, kuriem ir citāds  viedoklis,” saka Čubarovs.

Krievija cenšas nostiprināt klātbūtni Krimā. Iedzīvotāji tiek spiesti pieņemt Krievijas pilsonību, jo bez Krievijas pases gandrīz neko  nevarot izdarīt. Pat absolventi nevar saņemt atestātu par skolas beigšanu, ja pirms tam nav saņēmuši Krievijas pasi.

„Ja runājam par valsts iestādēm, tad nemitīgi tiek pieprasīta lojalitāte Krievijai. Mūsdienu Krievija no padomju varas atšķiras ar to, ka pirms 23 gadiem tā vara nepieprasīja ikdienā un katru mirkli apstiprināt lojalitāti. Toreiz pietika, ja cilvēks atklāti nekritizēja padomju varu un valsts viņu neaiztika. Bet šodienas Krievijas režīms pieprasa lojalitāti no katra sava pilsoņa. Ja jūs publiski neatbalstīsiet Krievijas ideoloģiju un pozīciju, jūs nevarēsiet strādāt savā profesijā,” norāda tatāru līderis.

Šogad Krimas tatāriem pirmo reizi neļāva rīkot plašus pasākumus, lai pieminētu 1944.gada genocīda upurus. Arī 23. augustā tatāri gatavojās pieminēt totalitārismā cietušos, taču varas iestādes aizliedza - kā iemeslu minot lielo karstumu, kas apdraudot cilvēku veselību. Krimas tatāru līderis pārliecināts - agri vai vēlu, bet Krima atkal būs Ukrainas daļa. Ja starptautiskā sabiedrība neapturēs Krievijas agresiju, ikvienu valsti varot piemeklēt Ukrainas liktenis. 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt