Apšaudes Kramatorskā, Mikolajivā, Harkivā
Kramatorsku, Mikolajivu, Harkivu piektdienas rītā apšaudījuši Krievijas spēki. Harkiva pēdējo dienu laikā ir izjutusi vislielāko spiedienu, un tur piektdien izsludinātas sēras par vairāk nekā 20 pēdējās dienās bojā gājušajiem iedzīvotājiem.
Lai arī uzbrukumi turpinās, ASV domnīca "Kara izpētes institūts" norādījusi, ka pirmo reizi kopš jūlija sākuma
Krievija nav oficiāli paziņojusi par jauniem teritoriāliem ieguvumiem Ukrainā un visi līdzšinējie mēģinājumi virzīties uz priekšu ir bijuši neveiksmīgi.
Lai pilsētu padarītu drošāku, Harkivā uzstādīta pirmā autobusa pietura, kas vienlaikus ir arī patvertne. Tā veidota no betona, iekšā ir vieta, kur apsēsties, video novērošana un arī smiltis uguns apdzēšanai.
Atkal grand sprādzieni Krimas pussalā
Ceturtdienas vakarā un naktī tika saņemtas kārtējās ziņas, ka sprādzieni dzirdami arī Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Šoreiz tie notikuši ostas pilsētas Sevastopoles tuvumā esošajā Belbekas lidlaukā, kur atradušies aptuveni 40 krievu iznīcinātāji. Tāpat sprādzieni bijuši dzirdami Kerčas pilsētā, kur sākas tilts, kas savieno Krimas pussalu ar Krieviju.
Liels ugunsgrēks izcēlies munīcijas noliktavā Krievijā, Belgorodas apgabala Timonovas ciemā, kas atrodas netālu no Ukrainas robežas. Tādēļ tika evakuēti iedzīvotāji divos tuvējos ciemos. Par sprādzienu iemesliem pagaidām informācijas nav.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks ir izteicies, ka Ukraina darīs visu iespējamo, lai likvidētu visus okupācijas gados Krimas pussalā uzceltos militāros objektus un tiltus. No tā gan varētu izvairīties, ja Krievijas spēki paši no Krimas aizietu un savus objektus likvidētu paši.
Komentētāji uzsvēra, ka viens no galvenajiem šādu uzbrukumu mērķiem ir iedragāt Krievijas spēku loģistikas spējas un atbalstīt Dņepras upes rietumu krastā notiekošās operācijas, un tā ir daļa no daudzu gaidītā Ukrainas pretuzbrukuma.
Nerimst satraukums par Zaporižjas AES
Taču pēdējās dienās vislielākais satraukums ir par Zaporižjas AES nākotni. Jau ceturtdien izskanēja informācija, ka tieši 19. augustā Zaporižjas AES varētu notikt kāda provokācija. Tas tāpēc, ka ceturtdien reaktora tuvumā tika izvietota kaujas tehnika, bet daudziem stacijas darbiniekiem piektdien aizliegts ierasties darbā. Provokācijas gatavošanu ar otras puses karogu minējusi gan Ukrainas, gan Krievijas puse.
Šī tēma ceturtdien tika apspriesta arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunās ar Turcijas prezidentu Radžepu Tajipu Erdoganu un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu.
Pēc šīm sarunām Gutērrešs norādīja, ka jebkāds uzbrukums AES būtu pašnāvniecisks: "Ir jāuzvar veselajam saprātam, lai novērstu jebkādas darbības, kas apdraud atomelektrostacijas drošību un fizisko neskartību. Šo objektu nedrīkst izmantot kā daļu no militārās operācijas.
Tā vietā ir steidzami nepieciešams panākt vienošanos, kas atjaunotu Zaporižjas atomelektrostacijas kā civilā infrastruktūras objekta darbību.
Tāpat ir nepieciešams garantēt visas apkārtnes drošību. Sadarbojoties ar starptautisko atomenerģijas aģentūru, ANO sekretariāts ir atzinis, ka Ukrainai ir visas loģistikas un drošības spējas, lai nodrošinātu kodolekspertu misijas vizīti no Kijevas uz Zaporižju. Papildus tam – ir nepieciešams no atomelektrostacijas izvest visu militāro personālu, un ir jāizvairās no turpmāka bruņojuma izvietošanas šajā objektā.
Tas vienkārši ir jādemilitarizē. Un ir skaidri jāpasaka – jebkāds potenciāls kaitējums Zaporižjas stacijai ir pašnāvniecisks."
Vai prognozes par iespējamo provokāciju piepildīsies, pagaidām nav iespējams spriest. Jebkurā gadījumā komentētāji norādījuši, ka priekšā ir gaidāmas vairākas izšķirošas nedēļas, kurās ir iespējami spēcīgi Krievijas triecieni, lai panāktu kara gaitas izmainīšanu.
Krievija gan ierosinājumu par demilitarizētās zonas izveidošanu ap Zaporižjes staciju noraidījusi. Un atklātībā nonācis video, kur redzams, ka atomstacijas turbīnu telpā novietota Krievijas militārā tehnika. Nav gan skaidrs, kad video uzņemts.
“Es paudu satraukumu, ko jūtam par notikumiem ap Zaporižjes atomelektrostaciju.
Mums nevajag otru Čornobiļu,” uzsvēra Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
