Ukrainas Ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka šiem deputātiem tiks piemērots iebraukšanas aizliegums Ukrainā. Arī Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete pauda sašutumu par franču politiķu rīcību, to uzskatot par vairāk nekā nepieņemamu.
Pagājuša gada februāri Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, turklāt Maskava pēc tam ir arī aktīvi atbalstījusi separātistu kaujiniekus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Eiropas Savienība, kā arī citas valstis piemēroja dažādas sankcijas pret Krieviju, arī attiecībā uz tās anektēto Krimas pussalu. Viens no punktiem bija arī par Eiropas Savienības pārstāvju vizītēm uz šo okupētu teritoriju, kas noteikto sankciju apstākļos nav atbalstāmas.
Uz to norādīja arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, ka šādā veidā Francijas likumdevēju delegācija neievēro sankcijas nosacījumus, kas piemēroti attiecībā pret Krieviju un Krimu, un grauj Eiropas Savienības dalībvalstu vienoto nostāju.
Turklāt Kalnieti sarūgtina arī fakts, ka daudzi deputāti, kuri ir devušies uz Krimu, ir no labēji centriskās partijas, kuru partijas pārstāvji arī darbojas Eiropas Tautas partijā. Viņa piebilda, ka šie deputāti klaji ignorē saistības, ko Francija ir uzņēmusies kā dalībvalsts Eiropas Savienībā.
Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Francijas parlamenta deputāti nav šo vizīti iepriekš saskaņojuši un lūguši atļauju Ukrainas varasiestādēm. Ministrija arī uzsvēra, ka šiem deputātiem varētu piemērot iebraukšanas aizliegumus Ukrainā.
Arī Francijas Ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss ir paudis neapmierinātību ar šiem Francijas deputātiem, uzskatot, ka tie arī klaji pārkāpj starptautisko vienošanos un likumus. Turklāt ar šo vizīti Krimā tie apliecina arī Krievijas tiesības uz šo teritoriju, uzvēra Fabiuss.
Turpretī Francijas delegācijas vadītājs Tjerī Marianī šo vizīti uz Krimu skaidro kā miermīlīgas sadarbības braucienu, uzturot dialogu starp Franciju un Krieviju. Viņš arī norādīja, ka tikšoties Maskavā ar Valsts domes spīkeru Sergeju Nariškinu, lai kopā varētu doties uz Jaltu un Sevastopoli. Tāpat viņš paziņoja par vēlmi tikties ar Krimas vietējās varasiestādes pārstāvjiem un iedzīvotājiem, apskatot dzīvi tur un vispārējos apstākļus.
Marianī arī apstiprināja informāciju, ka viņš iepriekš nav sazinājies ar Ukrainas varasiestādēm, lai šo braucienu uz Krimu ar tām saskaņotu. Tomēr par spīti Francijas un Ukrainas varasiestāžu iebildumiem, viņš un pārējie deputāti ir šo braucienu īstenojuši.
Parlamentāriešus oficiāli sagaidījis par Krimas premjerministru ieceltais Sergejs Aksjonovs. Krievijas telekanālu pārraidītajos materiālos bija redzami arī vairāki vietējie iedzīvotāji, kuri Francijas delegācijai pauduši prieku par atgriešanos Krievijas sastāvā.
Viens no tiem sevi nosaucis par tatāru un centies atspēkot ziņas par tatāru minoritātes apspiešanu Krimā. Delegācija aizvesta arī uz Jaltas pludmali. Sociālajos tīklos pussalas pludmales šosezon raksturotas kā pustukšas, taču videokadros parlamentāriešu vizītes laikā tās redzamas pilnas.
