Krimā vēršas plašumā represijas pret tatāriem

Krievijas okupētajā Krimā turpinās represijas pret Krimas tatāru kopienu, nolaupa un nogalina arvien vairāk aktīvistu, paziņojuši gan Krimas tatāru līderi, gan arī cilvēktiesību aizstāvības organizācijas. Situācijas atrisināšanā uz Kijevas varas iestādēm nevar cerēt, tāpēc Krimas tatāri vērsušies pēc palīdzības arī Apvienoto Nāciju Organizācijā.  

Kopš marta vidū notikušā tā dēvētā referenduma Krimā, kuram sekoja pussalas pievienošana Krievijas Federācijai, ziņas par vēršanos pret vietējiem Krimas tatāriem tiek saņemtas regulāri. Tiek ziņots par viņu dzīvesvietu un skolu pārmeklēšanu, bibliotēku slēgšanu, izpildvaras institūcijas Medžlisa izdzīšanu no tā telpām, kā arī dažādu piemiņas pasākumu aizliegšanu.

Krimas pašpasludinātās vadības premjerministrs Sergejs Aksjonovs ir paziņojis - ja Krimas tatāri jauno varu neatzīs, viņiem draud izraidīšana no Krimas. Daudziem pussalas iedzīvotājiem šādi draudi atsaukuši atmiņā Staļina valdīšanas laikus, kad Krimas tatāri no savas dzimtenes tika padzīti pilnībā.

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas arī par Krimas tatāru nolaupīšanu un slepkavībām. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Human Rights Watch” paziņojusi, ka kopš maija Krimā ir nolaupīti vai pazuduši vismaz septiņi cilvēki. Pieci no viņiem ir Krimas tatāri un divi ir Ukrainas vienotības aktīvisti.

Pazudušo personu radinieki informējuši, ka vismaz diviem tatāriem nav bijis nekādas saistības ar politiskajām aktivitātēm, taču pārējie tā vai citādi ar pašreizējiem politiskajiem notikumiem tomēr ir bijuši saistīti.

„Human Rights Watch” pārstāve Jūlija Gorbunova norādīja, ka cilvēku pazušana rada baiļu atmosfēru un naidu pret tām personām, kuras atbalsta ukraiņu idejas. Gorbunova arī aicinājusi vietējās varas iestādes rūpīgi izmeklēt šo personu pazušanu, aicinot noskaidrot, vai ar šiem gadījumiem nav saistīti bruņotie grupējumi vai Krievijas drošības dienesti.

Citus datus sniedza Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiljevs, kurš informēja, ka Krimas okupācijas laikā bez vēsts ir pazuduši vismaz 18 Krimas tatāri. Savukārt Krimas tatāru Medžlisa līderis Refats Čubarovs pauda pārliecību, ka Kremļa marionetes teroru ir padarījušas par pilsoniskās sabiedrības apspiešanas instrumentu, kurš turklāt tiek pielietots ik dienu.

Pēc Čubarova vārdiem, arī agrāk iedzīvotājiem neklājās viegli, bet viņi tomēr varēja brīvi paust savu viedokli un aizstāvēt savas pozīcijas, bet tagad tas vairs neesot iespējams, jo visiem esot jābūt vienādiem.

Krimas tatāru līderi ir solījuši darīt visu iespējamo, lai tiktu izstrādāti pretpasākumi Krievijas un tās atbalstītāju īstenotajai agresijai. Piemēram, ir iesniegts aicinājums Apvienoto Nāciju Organizācijā, pieprasot izveidot Krimā īpašu misiju, kas uzraudzītu Krimas tatāru un citu pamatiedzīvotāju tiesību ievērošanu. Refats Čubarovs gan atzīst, ka Ukrainas jaunā vara īsti nav spējīga rūpēties par valsts vienotību un līdz ar to tās aktivitātes Krimas tatāru aizsardzībā arī nav pietiekamas. Turklāt Kijeva nespējot kontrolēt arī preču piegādes uz Krimu un caur to uz Krieviju, un tādējādi ar korupcijas palīdzību vietējās Krimas varas iestādes tikai tiek stiprinātas. Tieši tāpēc situācijas risināšanai būtu nepieciešams arī spēcīgs rietumvalstu, īpaši Eiropas Savienības atbalsts.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.

Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.

Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt