Izraidītajiem britu diplomātiem Krievija jāpamet nedēļas laikā.
Tāpat Krievija atsauc piekrišanu Sanktpēterburgā atvērt Apvienotās Karalistes ģenerālkonsulātu.
Ārlietu ministrija arī paziņojusi par Britu padomes, kas ir organizācija sadarbības attīstībai starp Lielbritāniju un citām valstīm tādās jomās kā izglītība, kultūra un māksla, darbības pārtraukšanu Krievijā.
Londona jau bija gatava šādai Krievijas atbildei un apsvērs turpmāko reakciju. “Krievijas atbilde nemaina lietas faktus – divu cilvēku slepkavības mēģinājumu uz britu zemes, par ko nav citu secinājumu kā vien tas, ka vainīga ir Krievijas valsts,” sacīja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.
Lielbritānijas ārlietu ministrs atzinis, ka līdz ar šo diplomātisko konfliktu abu valstu attiecības nonākušas zemākajā punktā kopš Aukstā kara beigām.
KONTEKSTS:
Sergejs Skripaļs
Skripaļu Krievijā 2006.gadā notiesāja par spiegošanu britu labā, bet 4 gadus vēlāk viņš nokļuva brīvībā pēc spiegu apmaiņas, un apmetās uz dzīvi Lielbritānijā.
Tiek ziņots, ka Skripaļs arī pēc 2010.gada turpinājis sadarboties ar Rietumvalstu specdienestiem, konsultējot britu un citus specdienestus par veidiem un metodēm, kā pretdarboties Krievijas izlūkdienestiem.
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai. Tāpat Vācijas, Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministri pievienojušies Lielbritānijas paziņojumam.
Krievija trešdienas, 14.marta, rītā vēl nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padome lēma par 23 Krievijas diplomātu izraidīšanu.
