Dienas notikumu apskats

LBS valde ārkārtas sēdē nepievēršas jautājumam par iespējamu Jučmana prēmijas pieprasīšanu

Dienas notikumu apskats

NATO vadītājs nosoda nervus paralizējošas vielas izmantošanu Solsberijā

Lielbritānija izraida 23 Krievijas diplomātus un aptur diplomātiskos kontaktus ar Krieviju

Krievu spiega indēšanas lieta: Lielbritānija izraidīs 23 Krievijas diplomātus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 8 mēnešiem.

Tā arī nesagaidot Krievijas atbildi saindētā bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa lietā, Lielbritānija ir nolēmusi izraidīt 23 Krievijas diplomātus, tā britu premjere Terēza Meja paziņoja pēc Nacionālās drošības padomes sēdes. Kopīgu paziņojumu pieņēmušas arī NATO dalībvalstis. Bet Krievija joprojām noliedz vainu Skripaļa noindēšanas mēģinājumā un nosaukusi Lielbritānijas lēmumu par tuvredzīgu.

Kas zināms par “Novičok”?

  • 66 gadus vecais Sergeja Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija pēc uzbrukuma, kas notika pirms 10 dienām, joprojām smagā stāvoklī atrodas slimnīcā. Arī policistam, kurš saindējās pēc ierašanās notikuma vietā, ir smags, taču stabils stāvoklis, un viņa veselība sāk uzlaboties. Un turpinājumā par to, kas tad ir šī indīgā viela.
  • Lielbritānijas policija noskaidrojusi, ka uzbrukumā spiegam izmantota nervus paralizējoša viela, kas ietilpst grupā “Novičok”. Tā izstrādāta PSRS aukstā kara beigās un var būt dažāda – gan pulverī, gan cietā un šķidrā veidā.
  • Šī viela ir vairākas reizes toksiskāka par nervu aģentu VX, ar kuru pagājušajā gadā Malaizijā noslepkavoja Kima Čenuna pusbrāli. “Novičok” izstrādājis Krievijas ķīmiķis Vils Mirzajanovs, kurš šobrīd dzīvo ASV. Viņš izteicies, ka “vasarā pietiek ar diviem gramiem vielas, lai nogalinātu 500 cilvēku”.
  • “Novičok” preparāti rada līdzīgu iedarbību kā pārējie nervu aģenti – bloķē nervu un muskuļu darbību,  pārtraucot daudzas cilvēka ķermeņa funkcijas. Ja cilvēks ieelpo vai kā citādi saskaras ar “Novičok”, tā sāk iedarboties ļoti ātri. Vielas izgudrotājs arī izteicies, ka tikai Krievija varēja īstenot šādu uzbrukumu, jo nevienam citam šīs vielas formula nav zināma.  

Lielbritānija ir izšķīrusies par sankcijām pret Krieviju, un par tām paziņoja premjerministre Terēza Meja: „Šorīt es vadīju Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā mēs nolēmām nekavējoši rīkoties, lai nojauktu krievu spiegu tīklu Lielbritānijā un novērstu visa veida iespējas šādām agresīvām darbībām, kā arī liegtu valstī ierasties tiem, kuri tās plāno. Mēs arī apturam augsta līmeņa diplomātiskos sakarus ar Krieviju. Pēc Aleksandra Ļitviņenko saindēšanas ar poloniju mēs izraidījām četrus krievu diplomātus, tagad izraidām 23. Viņiem ir nedēļa, lai pamestu valsti.

Šī ir lielākā izraidīšana pēdējo 30 gadu laikā un apliecina, ka šī nav pirmā reize, kad Krievija ir rīkojusies pret mūsu valsti.”

Londonas interesēs gan neesot pilnībā saraut attiecības ar Maskavu, taču apturēts augstākā līmeņa dialogs. Anulēts Londonas ielūgums Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti. Britu premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Tāpat ieviesti papildu drošības pasākumi privātos lidojumos, muitā un kuģu kravām. Arī iesaldēs tos Krievijas finanšu aktīvus, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt izmantoti britu pilsoņu vai rezidentu apdraudēšanai.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosaucis Lielbritānijas lēmumu par tuvredzīgu un pārmetis starptautisko normu ignorēšanu. Viņš norādīja, ka Krievija būtu bijusi gatava sadarboties izmeklēšanā, ja vien Lielbritānija būtu to ierosinājusi.

"Tā vietā, lai Lielbritānija iesniegtu pieteikumu neatkarīgajai Aizliegto ķīmisko ieroču organizācijai, uz kuru ļauts atbildēt 10 dienu laikā, tā izteica mums 24 stundu ultimātu, nesniedzot piekļuvi nevienam izmeklēšanas faktam un  vielas paraugiem," paziņoja Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Aleksandrs Jakovenko.

Vēstniecības Lielbritānijā paziņojumā norādīts, ka visa atbildība par abu valstu attiecību pasliktināšanos gultas uz pašreizējo Lielbritānijas līderu pleciem.

Pēc Lielbritānijas lūguma īpašu sanāksmi par notikušo rīkos ANO Drošības padome. Gaidāms, ka situāciju apspriedīs arī nākamnedēļ paredzētajā Eiropas Savienības līderu samitā.

Lielbritānijas pārstāvji trešdien tikās ar NATO padomi, kurā saņēma savu partneru atbalstu.

Kopēju nostāju jau ir izplatījušas NATO dalībvalstis, kas nosoda notikušo un aicina Krieviju pilnībā atklāt visus faktus par vēl PSRS laikā izstrādāto indīgo vielu „Novičok” Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai.

Savukārt Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ļāvis noprast, ka Solsberi incidents būs iekļauts arī nākamnedēļ paredzētā Eiropas Savienības līderu samita dienaskārtībā.

Lielbritānijā turpinās izmeklēšana. Raidorganizācija BBC ziņo, ka slēgtas ielas, restorāns un vietas Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi, kur uzturējies saindētais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita. Viņi joprojām atrodas kritiskā stāvoklī slimnīcā.

Sergejs Skripaļs

Skripaļu Krievijā 2006.gadā notiesāja par spiegošanu britu labā, bet 4 gadus vēlāk viņš nokļuva brīvībā pēc spiegu apmaiņas, un apmetās uz dzīvi Lielbritānijā. 

Tiek ziņots, ka Skripaļs arī pēc 2010.gada turpinājis sadarboties ar Rietumvalstu specdienestiem, konsultējot britu un citus specdienestus par veidiem un metodēm, kā pretdarboties Krievijas izlūkdienestiem.  

KONTEKSTS: 

4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.

Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai. Tāpat Vācijas, Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministri pievienojušies Lielbritānijas paziņojumam.

Krievija trešdienas, 14.marta, rītā vēl nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padomei bija jālemj par turpmāko rīcību. Londona jau iepriekš solīja īstenot pretpasākumus, ja paskaidrojumi netiks saņemti līdz pusnaktij.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti