Sadaļas Sadaļas

Aktuāli

Par augsta līmeņa starptautisku konferenci "Eiropa. Pēc 100 Pirms"

Aktuāli

Domes nesteidzas ar deputātus ierobežojošo normu atcelšanu

Intervija ar kinorežisoru no Krievijas par Putina pārvēlēšanu kampaņu

Krievu režisors: Pagātne nekur nav aizgājusi, nav nekādas jaunās Krievijas

Šodien Krievijā ir paredzēta Valsts prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas ceremonija. Šo amatu Putins ieņems jau ceturto reizi. Viņš ir pie varas jau kopš 2000. gada, proti, 18 gadus, ja skaita laiku, kad viņš bija valdības vadītājs. Pirms sešiem gadiem, kad Putins paziņoja par kandidēšanu uz trešo termiņu, Maskavā un citur Krievijā bija masu protesti. Bet šogad tādu akciju bija krietni mazāk. Par tā laika protestiem tapusi arī dokumentālā filma ar nosaukumu “Ziema, aizej”. Viens no tās autoriem ir režisors Askolds Kurovs.

Dokumentālo filmu “Ziema, aizej” ir veidojuši desmit režisori. Starp tiem arī Askolds Kurovs. Tas bija plašs projekts ar mērķi dokumentēt, kā Krievijas sabiedrība 2012. gadā reaģēja uz Vladimira Putina paziņojumu, ka viņš jau atkal grib kļūt par Valsts prezidentu – jau trešo reizi. Viena no filmas veidotājiem bija klāt arī slavenajā grupas “Pussy Riot” akcijā pareizticīgo baznīcā un vienīgā to nofilmēja. Pēc tam šie kadri kļuva par pierādījumu grupas dalībnieču notiesāšanai.

Askolds Kurovs
Filmā ir redzamas arī citas masu protesta akcijas, kuru pirms šīm vēlēšanām gandrīz nebija. Tādēļ saruna ar Kurovu, kas notiek pēc filmas seansa studentiem, sākas ar jautājumu, kas tagad ir savādāk.

“Šajā laikā daudz kas ir mainījies.

Valsts ir darījusi daudz ko, lai iebiedētu neapmierinātos cilvēkus, lai novērstu jebkādas akcijas.

Toreiz bija vairāki tiesas procesi un protestu dalībnieki nokļuva cietumā. Un tikai pavisam nesen pēdējais ieslodzītais ir iznācis brīvībā. Protams, kādam ir bail un tas klusi sēž, daudzi ir aizbraukuši. No Krievijas brauc prom liels cilvēku skaits. Kāds ir atmetis visas cerības, un viņam vairs nav tādu sapņu, kā pirms sešiem gadiem,” konstatē Kurovs un piekrīt -

būtībā izvēle tagad ir: vai nu atbalsti varu, vai nu brauc prom, vai arī klusē:

“Jā, tā varētu teikt, jo valsts ir skaidri parādījusi, kādas var būt sekas, ja tu nostājies opozīcijā. Neviens nevēlas sev tādas nepatikšanas. Tā kā tie, kuriem ir iespēja braukt prom, to arī dara.”

Kurovs joprojām dzīvo Maskavā. Un arī vairums autoru, kuri toreiz kopā ar viņu veidoja šo filmu, palikuši Krievijā un turpina veidot jaunas dokumentālās filmas.

“Tas tādēļ, ka tematu dokumentālām filmām ir arvien ļoti daudz. Iespējams, ka tagad to pat ir vairāk, nekā ir bijis iepriekš. Dokumentālo filmu veidotājiem nav jāsaskaras ar acīmredzamām sekām. Tomēr arī mūsu situācija ir kļuvusi krietni sarežģītāka. Tagad liela problēma ir parādīt filmas.  Ja agrāk mēs varējām vienkārši doties ar savām filmām uz dažādiem kinofestivāliem jebkurā Krievijas pilsētā (tostarp arī ar šo filmu mēs daudz kur esam bijuši), tad

šobrīd neko nav iespējams rādīt bez īpašās apliecības. Tagad, lai sarīkotu jebkuru filmas seansu – vai tas būtu komerciāls vai ne, vai tas būtu liels kinoteātris vai pavisam mazs klubs –, ir nepieciešama izrādīšanas apliecība.

To izsniedz Kultūras ministrija. Protams, ka tas ir zināms cenzūras paveids, jo apliecība katram netiek izsniegta, bet tikai pēc ministrijas ierēdņu ieskatiem. Līdz ar to vairs nav tādas iespējas runāt ar skatītājiem kā agrāk. Bet joprojām paliek internets. Filmu “Bērni 404” par LGBT pusaudžiem, ko es veidoju kopā ar Pavelu Loparevu, mēs pirmizrādes dienā ielikām „YouTube”, un tagad tā ir skatīta desmitiem tūkstošu reižu,” klāsta Kurovs.

Esot Krievijā, pārsteidz, ka tomēr ir visai daudz cilvēku, kuri ir gatavi iet un cīnīties par saviem uzskatiem un ideāliem. Viņi apzinās, ka pēc šīm vēlēšanām nekas nemainīsies, ka vara paliks tajās pašās rokās. Tomēr viņi saka, ka ar kaut ko ir jāsāk. Vai tas dod cerību, ka lietas varētu mainīties uz labo pusi, tajā virzienā, kādā režisors gribētu redzēt pārmaiņas? Vai tomēr šķiet, ka šie cilvēki ir tikpat naivi kā tie, kas protestēja 2012. gadā, bet tagad ir nolaiduši rokas, aizbraukuši vai dara ko citu?

Kurovs domā, ka uz to ir jāskatās savādāk:

„ Manuprāt, šī cīņa nedos nekādus rezultātus, ja to vispār nesāk. Bet ir jābūt gataviem, ka tam būs nepieciešami gadi, iespējams, pat ilgi gadi. Toreiz likās, ka viss notiks strauji, atliek tik vēl nedaudz uzspiest un situācija mainīsies. Tagad šādu

ilūziju vairs nav. Būs nepieciešami gadi, bet situācija mainīsies. Citas iespējas gluži vienkārši nav.”

Vēl viens temats, kas parādās gan filmā, gan arī diskusijā, kas bija pēc tās, ir cilvēku agresija. It sevišķi varēja redzēt pusmūža sievietes, kuras stājās pretī vēlēšanu novērotājiem un bija gatavas uz visu, lai viltotu balsošanas rezultātus. Vai ir skaidrs, no kurienes nāk šī agresija?

“Man liekas, ka agresija (un ne tikai no pusmūža sievietēm) ir zināma baiļu izpausme.

Cilvēki baidās būt brīvi un arī citiem to liedz, jo viņiem šķiet, ka sods par to būs abiem. Tādēļ viņi tik agresīvi reaģē uz jebkuru brīvības izpausmi,” uzskata Kurovs.

Režisora  vēlāk uzņemtajā filmā ar nosaukumu “Ļeņinlend”, kas ir par Ļeņina muzeju Maskavas tuvumā, ir labi jūtama pagātnes elpa. Arī tur notiek pārmaiņas, bet cilvēki tām pretojas. Vai šis varētu būt zināms ja ne visas Krievijas sabiedrības, tad vismaz tās daļas prototips?

“Tu ļoti precīzi uzminēji. Es tieši par to arī domāju, kad filmēju. Toreiz par atklāsmi kļuva sajūta, ka pagātne nekur nav aizgājusi, ka šīs pagales vēl turpina kaut kur gruzdēt. Tolaik man likās, ka esmu kaut ko sapratis. Bet tagad šī sajūta ir it visur. To var redzēt ar neapbruņotu aci. Un tas arī ir iemesls:

pagātne nekur nav aizgājusi, nav nekādas jaunās Krievijas. Mēs turpinām dzīvot tajā pašā Padomju Savienībā, tikai nosaukums ir cits.

Nav notikusi pārēja, atteikšanās no pagātnes. Vara joprojām ekspluatē dažādus pagātnes simbolus – kara uzvaru, Gagarinu un visu pārējo. Tas tādēļ, ka mums tagad nav nekā jauna. Mums ir tikai pagātne, ko izmantot,” secina režisors Askolds Kurovs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt