Krievu opozicionārs Kasjanovs: Putina režīms kritīs, bet tad līdz īstām vēlēšanām paies vēl 2 gadi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kādreizējais Krievijas premjers (no 2000. līdz 2004. gadam), Krievijas opozicionārs un viens no opozīcijas partijas "Parnas" līderiem Mihails Kasjanovs, kurš tagad dzīvo Latvijā, uzskata, ka Krievijas militārā sakāve Ukrainā neizbēgami novedīs pie Vladimira Putina režīma krišanas, savukārt pēc tam būs vajadzīgi vēl aptuveni divi gadi, līdz Krievijas politiskais kurss radikāli mainītos. Tā viņš pauda intervijā Rus.LSM.lv.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms neizbēgami kritīs pats, jo šis karš Ukrainā novedīs pie režīma kraha, trešdien, 16. novembrī, sniegtajā intervijā pauda Kasjanovs, kura partija Krievijā vēl turpina darboties, bet vairākiem tās aktīvistiem par sava viedokļa paušanu pret karu draud cietumsodi.

"Esmu pārliecināts, ka nākamgad būs režīma militārā sakāve" Ukrainā un tas novedīs pie nesaskaņām parasto cilvēku sabiedrībā, kuri ticējuši Putina propagandai un domāja, ka Rietumi draud Krievijai un pārējām blēņām, jo šie cilvēki jau tagad sāk pārskatīt savu attieksmi pret Putinu, pauda Kasjanovs.

Savukārt cilvēki dažādos varas līmeņos jau tagad baidās par sevi un saprot, ka beigas tuvojas, tāpēc drīzumā Putina uzbūvētā varas vertikāle pārstās funkcionēt, cilvēki vairs nepildīs viņa stingrās pavēles, pieļāva Kasjanovs.

Viņš uzskata, ka, tikko propaganda tiks pārtraukta, cilvēki mainīs savu viedokli, jau tagad pēc mobilizācijas izsludināšanas šīs process ir sācies, "cilvēki sāk uzdot jautājumus, vai mūsu priekšniekam ir taisnība".

Sakāve karā Ukrainā novedīs pie režīma krišanas un Putina aiziešanas no varas, un šis process sāksies pēc pāris mēnešiem, paredzēja Kasjanovs.

Bet pēc tam Krievijas politiskā kursa maiņa Krievijā, pēc Kasjanova domām, notiks "viļņveidīgi un lēcieniem", vispirms pie varas varētu nākt mantinieks no Putina sabiedroto loka, kuram būs jāuzņemas atbildība par sakāvi un jānotur vara, bet viņš nebūs sabiedrībā populārs līderis, jo Putins šobrīd neļauj nevienam par tādu kļūt.

Šāds jauns režīms bez Putina pie varas varētu noturēties ne ilgāk par vienu gadu, un tad viņi būs spiesti rīkot kaut kādas daļēji godīgas vēlēšanas, lai cilvēki saprastu, ka sākas brīvības elementi, vēlēšanās ļaus piedalīties opozīcijai. Vēlēšanas būs falsificētās, atkal pie varas būs kāds pelēks režīms, bet arī tas neizturēs vairāk par gadu, un tad jau būs īstās vēlēšanas, prognozēja Krievijas opozīcijas politiķis.

"Krievijas politiskā kursa nomaiņai par 180 grādiem es dodu aptuveni divus gadus pēc Putina aiziešanas," pauda Kasjanovs.

Taču kopumā viņš tic, ka Krievijai ir izredzes uz atdzimšanu un Krievijas tauta izvēlēsies pareizo ceļu, bet tas ir sarežģīts process. Lai atjaunotu civilizētās pasaules uzticību un pārliecinātu, ka nekas tāds kā karš Ukrainā nekad neatkārtosies, būs nepieciešams ne viens vien gads, un ar savu darbību Putins ir kaitējis Krievijas nākotnei un tautas interesēm.

Kasjanovs atzina, ka viņš gan cer atgriezties Krievijā un pēc Putina režīma krišanas arī viņa partija var piedāvāt aktuālo programmu, kurā jau tagad ir svarīga nodaļa par dekomunizāciju, "un tagad nāks klāt arī deputinizācija". Viņa pārstāvēta partija arī atbalsta liberālo ekonomiku, bet tas viss būs sarežģīts darbs, taču, "ja pilsoņi gribēs iet šo ceļu, bet mēs viņus centīsimies pārliecināt par to, tad mēs panāksim nopietnas izmaiņas".

Intervija ar Mihailu Kasjanovu (krievu val.):

 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti