Krieviju satrauc Ukrainas tuvināšanās Eiropas Savienībai

Turpina attīstīties tirdzniecības konflikts starp Ukrainu un Krieviju. Abu valstu politiķi cenšas atrisināt domstarpības dažādu līmeņu diskusijās, taču eksperti norāda, ka konfliktu iespējams izbeigt tikai iesaistoties abu valstu prezidentiem. Satraukumu par notiekošo arvien aktīvāk pauž arī Eiropas Savienība. Šajā nedēļā Briselē viesosies virkne Ukrainas politiķu, ar kuriem plānojuši tikties arī Eiropas Parlamenta deputāti.

Krievijas un Ukrainas tirdzniecības strīds aizsākās jau jūlijā, kad Krievija aizliedza ukraiņu šokolādes izstrādājumu rūpnīcas „Roshen” produkcijas importu, aizbildinoties ar neatbilstību kvalitātes standartiem. Tam sekoja nedēļu ilgas pastiprinātas kravu pārbaudes uz ceļiem un dzelzceļa, gandrīz pilnībā apturot Ukrainā ražoto produktu importu.

Jau no paša sākuma tika norādīts, ka šāda Krievijas rīcība ir atbilde uz Ukrainas vēlmi noslēgt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. To pagājušajā nedēļā skaidri pateica arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins:

„Ja mūsu kaimiņi dos priekšroku nozīmīgai muitas režīma liberalizācijai ar Eiropas Savienību, tad Ukrainas tirgū neizbēgami sāks ieplūst diezgan labas kvalitātes un cenas preces, kas sāks izspiest no vietējā tirgus pašu Ukrainu ražojumus. Tad Muitas savienības valstīm nāksies ieviest aizsardzības pasākumus.”

Šādu nostāju asi kritizējusi Eiropas Savienība, nosaucot tirdzniecības draudus par nepieņemamiem. Daudziem svaigā atmiņā ir 2009. gada pavasara notikumi, kad Krievija pārtrauca gāzes tranzītu caur Ukrainu, tādējādi nostādot neērtā situācijā Eiropas patērētājus. Šoreiz situācija var izvērsties līdzīgi. Eiropas Savienības paplašināšanās un Eiropas kaimiņu politikas komisāra Štefana Fīles preses pārstāvis Peters Stano uzsvēris, ka Eiropa pastiprināti seko notikumu attīstībai savos kaimiņos.

„Viss, kas ir saistīts ar mūsu portfeli, pašlaik ir ļoti lielā mērā saistīts tieši ar Ukrainu. Mums ir ambīcijas un mērķis parakstīt asociācijas līgumu ar Ukrainu jau novembrī. Tas ir ļoti nozīmīgs līgums, tā ir jauna visaptverošu ilgtermiņa līgumu paaudze ar mūsu kaimiņvalstīm un partneriem. Pašlaik mēs ar Ukrainas pusi diskutējam par to, kā panākt, ka dokumenta parakstīšana notiek. Šonedēļ mums ir gaidāmas vairākas tikšanās ar Ukrainas pārstāvjiem, tāpēc es varu teikt, ka ar Ukrainas jautājumiem mēs saskaramies gandrīz katru dienu.”

Lai arī pēc vairākkārtējām abu pušu pārstāvju sarunām ieviestās pārbaudes ir nedaudz mazinātas, jautājums par Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai no dienaskārtības nav pazudis. Kā norāda eksperti, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atrodas diezgan sarežģītā situācijā. Vēršanās pret Krieviju viņam gandrīz pilnīgi droši nozīmētu zaudējumu nākamajās vēlēšanās, bet pievienošanās Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas muitas savienībai faktiski nozīmētu Ukrainas suverenitātes zaudēšanu.

Lai diskutētu par Ukrainas un Krievijas turpmākajām attiecībām, vakar uz sarunām ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu Maskavā bija ieradies Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs. Tomēr, kā norāda ukraiņu politologs Staņislavs Belkovskis, patiesībā abu valstu attiecības ir iespējams risināt tikai valstu prezidentu līmenī:

„Es uzskatu, ka Ukrainas virzība Eiropas Savienības virzienā ir nenovēršama. Un tas jau ir saprotams gan Maskavai, gan Kijevai. Un arī tas, ka uz Maskavu brauca Nikolajs Azarovs, pierāda, ka neviens jautājums par Ukrainas attīstības vektoru un virzību uz Eiropas Savienību vai Muitas savienību nopietni apspriests netika. Azarovs gan atbalsta integrāciju ar Krieviju, taču Azarovs neko neizlemj. Ja tiešām kaut kas būtu jāatrisina, uz Maskavu dotos Viktors Janukovičs.”

Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja Krievijas tirdzniecības politiku pret Ukrainu apspriedīs trešdien. Parlamentāriešiem būs iespēja tikties un apspriesties arī ar diviem Ukrainas opozīcijas politiķiem - Vitāliju Kļičko un Arsēniju Jaceņuku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt