"Vispārīgi runājot, nežēlīgākie, iespējams, ir tie, kas ir no Krievijas, bet nav krievu tradīcijas pārstāvji – čečeni, burjati un tā tālāk. Pavisam noteikti tā, kas iebrūk, ir Krievijas valsts. Tas ir skaidrs," intervijā ASV jezuītu izdevumam "America" pavēstīja pāvests Francisks.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paudusi sašutumu par pāvesta izteikumiem.

"Mēs esam viena ģimene ar burjatiem, čečeniem un citiem mūsu daudznacionālās un daudzkonfesionālās valsts pārstāvjiem," paziņoja Zaharova.

"Kaut kāds absurds: vēl nesen Rietumi apgalvoja, ka viss ir otrādi: slāvi moka čečenus. Bet tagad nostāja mainījusies par 180 grādiem. Aizspēlējušies liberālie humānisti!" apgalvo Zaharova.

"Ko Vatikāns mums var pavēstīt par daudznacionālās padomju tautas mocībām? Varbūt vispirms vajadzētu paprātot par katoļu grēku nožēlu pareizticīgajiem par 20. gadsimtu un musulmaņiem par daudziem iepriekšējiem?"

Pāvests Francisks intervijā "America" sacīja, ka, viņam nosodot Krievijas karu pret Ukrainu, Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārds nav jāpiemin, jo visi jau tāpat zina viņa nostāju šajā jautājumā.

"Kāpēc es nesaucu vārdā Putinu? Jo tas nav nepieciešams. Tas jau ir zināms. Tomēr cilvēki dažkārt pieķeras detaļām. Visi zina manu nostāju, ar Putinu vai bez, nenosaucot viņu vārdā," rezumēja pāvests.

"Kad es runāju par Ukrainu, es runāju par cilvēkiem, kas iet bojā mocekļa nāvē. Ja ir cilvēki, kas iet bojā mocekļa nāvē, ir kāds, kas viņus mocekļa nāvē nogalina.

Kad es runāju par Ukrainu, es runāju par nežēlību, jo man ir daudz informācijas par tā karaspēka nežēlību, kas tur ir ienācis," sacīja pāvests, atbildot uz intervētāja lūgumu skaidrot savu nostāju kara jautājumā, jo daudzi ir samulsumā par pāvesta šķietamo nevēlēšanos tiešā formā kritizēt Krieviju par tās agresiju pret Ukrainu, priekšroku dodot tam, lai runātu plašāk par kara izbeigšanu.

"Dažkārt es cenšos nekonkretizēt, lai neaizvainotu, bet nosodu kopumā, kaut arī ir labi zināms, ko es nosodu. Nav nepieciešams minēt vārdu un uzvārdu," skaidroja Francisks.

"Kara otrajā dienā es devos uz Krievijas vēstniecību, kas ir neparasts žests, jo pāvests nekad neiet uz vēstniecībām. Un tur es sacīju vēstniekam, lai pasaka Putinam, ka vēlos doties ceļojumā ar nosacījumu, ka man tiktu atvēlēts neliels iespēju logs sarunām. [Sergejs] Lavrovs, ārlietu ministrs augstā rangā, atbildēja ar ļoti jauku vēstuli, no kuras es sapratu, ka šobrīd tas nav nepieciešams."

"Es arī esmu domājis par ceļošanu, bet es esmu pieņēmis lēmumu – ja es ceļošu, es došos gan uz Maskavu, gan Kijivu. Uz abām, nevis tikai uz vienu vietu.

Un es nekad neesmu radījis iespaidu, ka es piesedzu agresiju," norādīja Francisks.