Krieviju saērcina ASV sūtņa izteikumi, ka tā vēlas konflikta Ukrainā iesaldēšanu

Krievija vēlas iesaldēt militāro konfliktu Ukrainas austrumos, paudis ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumu risināšanā Kurts Volkers. Pēc viņa vārdiem, šāda rīcība kaitēs gan pašai Krievijai, gan arī ASV un Krievijas attiecībām. Krievijas politiķi un eksperti šādus draudus uzskata par nepamatotiem, norādot uz Savienoto valstu nespēju iebiedēt Maskavu. Savukārt citi politikas analītiķi norāda, ka konflikta iesaldēšanas pazīmes tiešām ir manāmas un nav nekādu cerību, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

Vēl pagājušajā nedēļā Ukraina atzīmēja savu neatkarības dienu, kuras svinībās, militārajā parādē līdzās ar ukraiņu karaspēka vienībām soļoja arī vairāku NATO valstu, tostarp arī ASV un Latvijas, karavīri. Arī ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa klātbūtne šajās svinībās, solījumi neatzīt Krimas okupāciju un atbalstīt Kijevas centienus saglabāt savu teritoriālo vienotību piešķīra šīm svinībām īpašu nozīmīgumu. Īpaši jau laikā, kad Ukrainas austrumos joprojām turpinās bruņots konflikts, kurš gan, tuvojoties jaunajam mācību gadam, nedaudz tomēr ir pieklusis.

Taču Savienoto valstu centieni risināt situāciju Ukrainā gan nav pieklusuši. Savu lomu tajā ir spēlējis arī Volkers, kurš arvien aktīvāk pēta situāciju Ukrainā un kara pārņemtajās teritorijās.

Šajās dienās intervijā „Financial Times” Volkers brīdinājis, ka arī ASV un Krievijas attiecības nopietni klibos, ja Ukrainas jautājums netiks atrisināts.

Pēc viņa vārdiem, attiecības ar Maskavu Vašingtonai ir ļoti svarīgas, taču Ukrainas problēmas šīm attiecībām nopietni kaitē.

Pēc Volkera vārdiem, tā vien izskatās, ka Krievija cenšas iesaldēt konfliktu Ukrainas austrumu daļā, jo par Rietumu ieviestajām ekonomiskajām sankcijām tai jau tagad nākas maksāt politisku cenu. Volkers pieļāvis, ka laika gaitā situācija nevis uzlabosies, bet tieši pretēji – tikai pasliktināsies, turklāt šāds scenārijs īpaši aktuāls būs tad, ja Rietumi neko nedarīs. Krievija nevēlas, lai diplomātiskās un ekonomiskās attiecības tiktu iesaldētas, tāpēc agri vai vēlu Maskavai tomēr būs jāizdara kaut kāda izvēle un jāaprēķina iespējamās sekas.

Uz Volkera izteikumiem viens no pirmajiem reaģējis Krievijas federācijas padomes senators Aleksejs Puškovs, kurš tviterī apšaubījis šādu varbūtējo notikumu scenāriju.

Pēc viņa vārdiem, Volkers vēl nav sapratis, ka Krievijas izolācijas nav un nebūs, un Krieviju neviens neizmetīs no diplomātisko un ekonomisko attiecību sistēmas.

Tieši tāpēc Volkers velti baidot Krieviju, jo jau Baraka Obamas pieredze esot pierādījusi – ASV tas nav pa spēkam. Savukārt krievu politikas analītiķis Staņislavs Bišoks intervijā portālam gazeta.ru paudis viedokli, ka Volkers cenšoties atainot sarežģītu situāciju, pie kuras ir novedušas dažādu politisko spēlētāju, tostarp ASV, darbības, kā tikai viena aktora – Krievijas – nepareizu darbību rezultātu.

Kā Krievijas medijiem norādījuši Kremlim tuvu stāvoši avoti, iespējams, ka ASV sūtnim šāds priekšstats par Krievijas vēlmi saglabāt “status quo” ir radies pēc pagājušajā nedēļā notikušās Volkera tikšanās ar Krievijas prezidenta palīgu Vladislavu Surkovu. Pats Volkers intervijā krievu televīzijas kanālam „Dožģ” gan norādījis, ka par spīti tam, ka sarunas ar Surkovu ir bijušas ļoti nopietnas un atklātas, ka tajās ir bijuši gan kopīgi viedokļi gan domstarpības, abas puses esot bijušas vienisprātis, ka “status quo” tiešām neapmierina nevienu pusi un risinājums ir nepieciešams.

Kā intervijā televīzijas kanālam “NewsOne” pieļauj politologs Andrejs Mišins, ASV jau tagad apzinās situācijas nopietnību, taču konflikta iesaldēšana ir tikai viens no iespējamajiem scenārijiem.

“Savienotās valstis iesaldētais konflikts un “status quo” neapmierina. Tā ir teritorija, kas pārvēršas par pelēko zonu, tas ir caurums muitas un ekonomiskajā telpā. Donbass jau ir kļuvis par tādu kā nabadzības piltuvi, kura savulaik ir iesūkusi arī Abhāziju un Piedņestru. Tā ir ļoti bīstama spēle. Un, manuprāt, Kurts Volkers runāja par to tikai kā par vienu no iespējamiem scenārijiem. Visticamāk pašreizējā dialogā ar Krieviju ir vēl vairāki desmiti līdzīgu scenāriju. Šis ir viens no pesimistiskākajiem scenārijiem, bet optimistiskus solījumus mēs pašlaik vienkārši nedzirdam,” norāda Mišins.

Arī vairāki citi politikas analītiķi norāda, ka Volkera un Surkova sarunas ir bijusi tīrākā formalitāte un tās, visticamāk, ir beigušās bez nekāda iznākuma un bez jebkādām cerībām drīzumā atjaunot gandrīz vai apklusušo Minskas miera procesu. Ja progress būtu, par to noteikti ziņotu abas puses.

Ukrainas politikas analīzes un menedžmenta institūta direktors Ruslans Bortņiks, savukārt uzskata, ka ar Minskas sarunu procesa pasivitāti vēl kādu laiku būs jārēķinās, jo Krievijai pašlaik ir sasietas rokas.

“Puses piesēdīsies pie sarunu galda par politiskiem jautājumiem tikai pēc jaunas eskalācijas. Pirmās Minskas sarunas sekoja Ilovoiskas traģēdijai, Minska 2-vi – Debaļcevai, bet trešais Minskas dokuments tiks parakstīts pēc kādas jaunas eskalācijas. Un tā varētu būt pat varas maiņa vienā no konfliktējošām pusēm. Tā var būt gan Ukraina, gan Krievija, gan pat ASV. Līdz tam tiešām mēs varam runāt par daļēju konflikta iesaldēšanu.

Un tas turpināsies vismaz līdz 2018. gada otrajai pusei, kad Krievijā būs beidzies Pasaules kauss futbolā. Pēc tā Krievijai rokas vairs nebūs sasietas un tā tiešām var pievērsties eskalācijas idejai,” pauž Bortņiks.

Viņš ir pārliecināts, ka pašlaik politiskajā jomā visai ierobežotas ir arī pašas Savienotās Valstis, proti, tās prezidents Donalds Tramps, kuram Kongress faktiski ir ierobežojis rīcības iespējas. Tā kā Trampam faktiski vairs neesot politisku iespēju tirgoties ar Vladimiru Putinu, diemžēl, arī ASV pat esot izdevīga konflikta eskalācija.

Vienlaicīgi ir izskanējuši arī minējumi par to, ka šādu eskalāciju var veicināt arī ASV iespējamais lēmums piegādāt Ukrainai letālos ieročus. Taču šeit jāatgādina ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa paziņojums pagājušajā nedēļā Kijevā – letālie aizsardzības ieroči ir bīstami tikai tad, kad tie nonāk agresora rokās, bet Ukraina agresors nav.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti