Aptaujas liecina, ka pirms šopavasar gaidāmajām Francijas prezidenta velēšanām proeiropeiski noskaņotais Makrons atrodas līderpozīcijās. Viņa kampaņa Kremļa kontrolētos medijus apsūdz par nepatiesu baumu izplatīšanu, paužot līdzīgas apsūdzības, kādas pērn tika izteiktas par Kremļa iejaukšanos ASV vēlēšanās. Maskava pārmetumus kategoriski noliedz.
39 gadus vecajam centristam, bijušajam ekonomikas ministram Emanuēlam Makronam sabiedriskās domas aptaujas šobrīd prognozē uzvaru Francija prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā maijā, kad viņam saskaņā ar prognozēm būs jāstājas pretim galēji labēji, eiroskpetiski noskaņotajai Marinai Lepēnai.
Tomēr līdz ar Markona pakāpšanos aptaujās uzvirmojušas arī baumas par viņa privāto dzīvi.
Kremļa kontrolēti mediji "Russia Today" un "Sputnik", kuriem ir arī interneta lapas franču valodā, nesen ziņoja par baumām, ka Makrons krāpj savu sievu un viņam ir homoseksuāla dēka. Viņš to noliedza. Ziņu aģentūra "Sputnik" nesen arī publicēja interviju ar politiķi no Francijas konservatīvajiem, kurš apsūdzēja Markonu, kurš ir bijušais investīciju baņķieris, ka viņš ir "lielās Amerikāņu banku sistēmas" aģents.
Jau šīs nedēļas sākumā uz to reaģēja Markona dibinātās partijas "Uz priekšu!" ģenerālsekretārs Rišārs Ferands. Viņš paziņoja, ka Makrons kļuvis par Krievijas mediju viltus ziņu mērķi, lai mainītu sabiedrības noskaņojumu. Ferands arī teica, ka viņa kampaņa saskārusies ar tūkstošiem kiberuzbrukumu, arī šeit raidot mājienus Krievijas virzienā.
Otrdien, 14.februārī, intervijā Franicjas telekanālā "I-tele" līdzīgas apsūdzības pauda Markona pārstāvis Benžamēns Grivo:
"Telekanāls "Russia Today" un ziņu aģentūra "Sputnik", kurus 100% finansē Kremlis, ir sākuši nomelnošanas kampaņu pret Emanuēlu Makronu. Kremlis ir izvēlējies savu kandidātus – tie ir Fransuā Fijons un Marina Lepēna – vienkārša iemesla dēļ. Viņi nevēlas spēcīgu Eiropu, viņi vēlas vāju Eiropu."
Aptauju līderis vēl nesnen bija konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons. Taču viņa reputācijai kaitējis skandāls par sievas fiktīvu nodarbināšanu parlamentā, un Makrons viņu apsteidzis. Aptaujas liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēs galēji labējās, eiroskeptiskās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, taču otrajā kārtā viņa zaudēs.
Kremlis pārmetumus kategoriski noliedz. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskavai "nekad nav bijis un nav nodoma iejaukties citu valstu iekšējās lietās, un nepavisam jau ne to vēlēšanu procesā".
Viņš piebilda, ka "Maskavas varasiestādes to nekad nav darījušas un negrasās to darīt". Līdzīgi apsūdzības noradīja arī abi Kremļa kontrolētie mediji.
