Krievijas varasiestādes varēs internetu valstī izolēt no globālā tīmekļa

Krievijā piektdien, 1. novembrī, stājies spēkā likums, kas varasiestādēm ļaus internetu Krievijā izolēt no globālā tīmekļa. Pretrunīgi vērtētā likuma izskatīšana iepriekš izraisījusi plašas protesta akcijas. Tiesību aktīvisti brīdina par interneta izolāciju un plašu cenzūru. Kremlis uzstāj, ka tam nav nekādu plānu izolēt Krievijas interneta lietotājus, un likums ir svarīgs nacionālajai drošībai un ārvalstu kiberuzbrukumu draudu novēršanai.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas varasiestādes valsts teritorijā varēs centralizēti kontrolēt datu plūsmu internetā.
  • Tostarp ļaut filtrēt saturu, lai neļautu piekļūt ar likumu aizliegtām interneta mājaslapām.
  • Viens no likuma autoriem ir starp aizdomās turētajiem par Kremļa kritiķa Ļitviņenko noindēšanu.
  • Kritiķi saskata centienus izveidot masu interneta cenzūras sistēmu, ar kādu ir pazīstama Ķīna.
  • Cilvēktiesību organizācija brīdina – Krievijas valdība iegūs vēl lielāku kontroli pār vārda brīvību.
  • Kremlis pārmetumus un bažas noraida.

Krievijas varasiestādes varēs internetu valstī izolēt no globālā tīmekļaGints Amoliņš
    Krievijas prezidents Vladimirs Putins likumu parakstīja maijā. Tas uzliek par pienākumu Krievijas interneta pakalpojumu sniedzējiem ieviest tehnoloģiskas un interneta infrastruktūras izmaiņas, kas ļaus varasiestādēm centralizēti kontrolēt datu plūsmu internetā Krievijas teritorijā. Tostarp ļaut filtrēt saturu, lai neļautu piekļūt ar likumu aizliegtām interneta mājaslapām.

     

    Likuma autori ir trīs Krievijas parlamenta deputāti. Divi no valdošās partijas "Vienotā Krievija", kā arī Vladimira Žirinovska liberāldemokrātiem piederošais Andrejs Lugovojs. Viņš ir viens no galvenajiem aizdomās turētajiem par bijušā Krievija aģenta un Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju Londonā 2006. gadā.

    Likuma atbalstītāji argumentē, ka tā mērķis ir nodrošināt Krievijas interneta vietņu darbību, ja tās nevar savienoties ar starptautiskajiem serveriem. Piemēram, krīzes gadījumā vai, ja ir arēji drošības draudi, teiksim, kiberuzbrukums no ārvalstīm.

    Kritiķi šajā likumā savukārt saskata varasiestāžu centienus ierobežot interneta brīvības vai pat izolēt internetu Krievijā no globālā tīmekļa un izveidot masu interneta cenzūras sistēmu, ar kādu ir pazīstama Ķīna. Kritiķi brīdina, ka jaunais likums dos varasiestādēm papildu iespējas cenzēt Kremlim nepatīkamu saturu internetā, aizbildinoties ar "drošības draudiem".

    Cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" brīdina – jaunais likums nozīmē, ka "Krievijas valdība iegūs vēl lielāku kontroli pār vārda brīvību un informāciju tiešsaistē".

    "Tagad valdība var tiešā veidā cenzēt saturu vai Krievijas internetu pat pārveidot par slēgtu sistēmu, nepaskaidrojot sabiedrībai, ko viņi dara vai kāpēc," pauž "Human Rights Watch".

    Arī starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" likuma stāšanos spēkā raksturoja kā "bīstamu soli", paziņojot, ka līdz ar to "interneta cenzūra Krievijā tiek pacelta jaunā līmenī".

    Krievijā internets un sociālie tīkli kļuvuši par galveno politisko debašu forumu, un opozīcija šo platformu plaši izmanto demonstrāciju organizēšanai. Pavasarī likumprojekta izskatīšana parlamentā izraisīja plašas protesta akcijas Maskavā un citās pilsētās.

    Kremlis pārmetumus un bažas noraida, uzstājot, ka tam nav nekādas vēlmes izolēt Krievijas interneta lietotājus.

    Prezidenta Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka mērķis ir sagatavoties potenciālam riskam, ka rietumvalstis varētu Krieviju izolēt no starptautiskā tīmekļa.

    Arī pats Putins likumu aizstāvējis kā svarīgu nacionālajai drošībai.

    Eksperti tikmēr norāda, ka nav skaidrs, kā tieši varasiestādes varētu izmantot pretrunīgi vērtētā likuma dotās pilnvaras un cik efektīvi to varētu īstenot dzīvē, ņemot vērā gan tehnoloģiskos izaicinājumus, gan augstās izmaksas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti