Krievijas valsts televīzijā «militārais eksperts» izklāsta plānu Baltijas valstu un Gotlandes okupācijai

Krievijas TV propagandas raidījumos pēdējo dienu laikā arvien biežāk izskan agresīva retorika pret Ukrainu, NATO un Rietumiem. Vienā no šiem raidījumiem “militārais eksperts” izklāstījis scenāriju, kā Krievija varētu pārņemt savā kontrolē Baltijas valstis un Zviedrijai piederošo Gotlandes salu.

Krievijas valsts TV kanāls “Rossija–1” pirmdien raidījumā “60 minūtes” apsprieda Krievijas attiecības ar ASV un situāciju Ukrainā. Kā viens no raidījuma dalībniekiem bija pieaicināts militārais eksperts, žurnāla “Nacionālā aizsardzība” galvenais redaktors Igors Korotčenko.

Viņš ir biežs viesis Kremļa propagandas raidījumos, kur izceļas ar agresīviem izteikumiem pret NATO un Rietumiem.

Gribētu sākt ar Gotlandes ieņemšanu

Korotčenko biogrāfija liecina, ka viņš ir dzimis 1960. gadā Rīgā padomju okupācijas armijas karavīra ģimenē. Dienējis padomju un Krievijas armijā, kādu laiku vadījis Krievijas Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko padomi. Pēdējos gados darbojies galvenokārt kā militārais analītiķis.

Piedaloties raidījumā “60 minūtes”, Korotčenko pirmdien norādīja, ka Rietumu presē bieži parādās dažādi scenāriji, kā Krievija varētu uzbrukt Ukrainai. Kā savu atbildi Korotčenko izklāstīja hipotētisku scenāriju, saskaņā ar kuru Krievija varētu okupēt Baltijas valstis.

“Krievija sāk ar masīvu radioelektronisko uzbrukumu, kurā tiek iesaistīti Krievijas Rietumu kara apgabala un Baltijas jūras kara flotes līdzekļi. NATO radari kļūst akli, neko neredz,” teica Korotčenko.

“Šajā laikā Zviedrijas salas Gotlandes teritorijā nolaižas Krievijas militārās transportlidmašīnas, kas tur nogādās zenītraķešu sistēmas “S-400” un krasta apsardzes raķešu sistēmas “Bastion”. Tobrīd vēl neviens neko nesaprot; Rietumi min: “Kas noticis ar mūsu radariem?””

“Tikmēr Krievijas armija no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas bruņotie spēki pārņem savā kontrolē Suvalku koridoru. Mūsu spēki savienojas un izolē NATO un Poliju no Baltijas valstīm."

Fantāzijas par "zaļo vīriņu" invāziju

"Šajā laikā Tallinā, Rīgā un Viļņā parādās “zaļie vīriņi”, kurus priecīgi sveic vietējie iedzīvotāji. Tie, kuri nesveic, slēpjas, ieslēdzoties savos dzīvokļos,” prāto Korotčenko.

“Krievijas karaspēks no Rietumu kara apgabala ieved kontingentu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tad tiek izslēgti radioelektroniskie bloķēšanas līdzekļi, un pārsteigtie Rietumi un NATO uzzina, ka Krievija ir pasludinājusi lidojumu aizlieguma zonu 400 km rādiusā ap Gotlandes salu. Krievijas raķešu sistēmas “Bastion” kontrolē visu Baltijas jūru.”

“Kanādas, Lielbritānijas, Vācijas un ASV mazskaitlīgās specvienības, kas izvietotas Baltijas valstīs, ielenc Pleskavas divīzijas desantnieku pulki. Viņi noliek ieročus,” savas fantāzijas izklāsta Korotčenko.

“Jaunās valdības Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pasludina Igaunijas Tautas Republiku, Latvijas Tautas Republiku un Lietuvas Tautas Republiku. Zviedrija paraksta līgumu par mūžīgu neitralitāti, piešķirot Krievijai tiesības uz 99 gadiem iznomāt Gotlandes salu,” pavēstīja Korotčenko.

Raidījuma vadītājs, viens no vadošajiem Kremļa propagandas sludinātājiem Jevgeņijs Popovs šo scenāriju uztvēra ar sirsnīgiem smiekliem.

Piedraud uzmest atombumbu Pentagonam

“Lūk, kā ne no kā iespējams uzpūst Putina “viltīgos plānus”. Bet es gribu nomierināt Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, NATO, it īpaši ģenerālsekretāru Stoltenbergu, arī prezidentu Baidenu,” pēc sava scenārija izklāstīšanas pavēstīja Korotčenko. “Krievija respektē kaimiņvalstu suverenitāti un teritoriālo vienotību. Mums nav agresijas, aneksijas, okupācijas plānu pret kaimiņvalstīm.

Bet mēs sakām: “Nelieniet pie mums!” Nemodiniet krievu lāci! Ja krievu lācis izlīdīs no alas, daudziem kļūs slikti ap dūšu.”

 

Nākamajā vakarā Korotčenko atkal bija raidījuma studijā un, komentējot Putina un Baidena sarunas, atļāvās piedraudēt arī ar atomieroču izmantošanu cīņā pret ASV. Ja būšot apdraudēta Krievijas pilsoņu dzīvība Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās”, Krievijai būšot atraisītas rokas jebkādām darbībām.

“Uz jebkādu amerikāņu agresiju mēs atbildēsim ar triecienu pa lēmumu pieņemšanas centriem; ja vajadzēs, ar kodoltriecienu. Pirmkārt, pa Pentagonu, koordinātas ir zināmas,” brīdināja Korotčenko.

Kareivīgā retorika demonstrē Krievijas vājumu

Vaicāts, vai šādi draudi, kas izskan Krievijas valsts televīzijas ēterā, būtu jāuztver nopietni, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds portālam LSM.lv pauda, ka vajadzētu nopietni rēķināties ar riskiem, kas izriet no mūsu kaimiņvalsts, bet jāņem vērā arī Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas loģika.

“Šādus izteikumus no Krievijas viedokļu līderiem dzirdam jau pēdējos 30 gadus. Taču tagad mēs esam NATO dalībvalsts un konflikta gadījumā Krievijai būtu jārēķinās ar iesaistīšanos karā pret visu NATO bloku. Krievija labi apzinās, ka neviens nevēlas uzņemties šādu risku,” secina Sprūds.

“Protams, arī mums Baltijas aizsardzībā ir savas vājās vietas; tas pats Suvalku koridors vai gaisa telpas aizsardzība. Taču riskēt iesaistīties konfliktā ar NATO – Krievijai tas būtu neprāts.”

“Šāda retorika drīzāk parāda Krievijas politisko un diplomātisko vājumu. Ja tev nākas draudēt kaimiņvalstīm ar okupāciju, tas neliecina par tavu argumentu spēku.

 

Kā savulaik teica ASV prezidents Teodors Rūzvelts: “Runā klusi, bet turi pa rokai lielu rungu.” Krievijas gadījumā ir skaļa runāšana, bet tā nav no spēka pozīcijām,” norāda Sprūds.

“Aukstā kara laikmetā Rietumberlīne bija vēl ievainojamāka nekā tagad Baltijas valstis; padomju vara to jebkurā brīdī būtu varējusi pārņemt savā kontrolē, bet stāsts jau nebija par Rietumberlīnes militāro spēku. Tas bija par sekām, ko izraisītu šāds uzbrukums. Un arī mūsdienās Maskava nav ieinteresēta pilna mēroga konfliktā ar NATO,” pauda Sprūds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt