24. februāris
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās, kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka visā valsts teritorijā tiek pasludināts karastāvoklis. No Ukrainas sākušas pienākt arī pirmās ziņas par upuriem. Kijeva sarāvusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Baltijas valstis un Polija rosinājušas NATO 4. panta konsultācijas, lai runātu par reģiona drošības stiprināšanu.
Pēc Krievijas masīva uzbrukuma Ukrainai Rietumvalstu līderi pauž atbalstu Ukrainai un vienlaikus brīdina – Krievija tiks saukta pie atbildības par notiekošo. Valstu amatpersonas aicina Krieviju izolēt no pasaules un piemērot visstingrākās iespējamās sankcijas.
Pēc Putina paziņojuma līdz rekordzemam līmenim krīt Krievijas rubļa vērtība un kāpj naftas cena biržās.
Līdz 24. februārim
Pastiprinoties bažām par iespējamu Krievijas drīzu iebrukumu Ukrainā, virkne valstu pirms pusotras nedēļas sāka aicināt savus pilsoņus pamest Ukrainu, kā arī neceļot uz to. Līdzīgu aicinājumu saviem valstspiederīgajiem izdeva arī Latvija.
Dažas dienas vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka daļa no karavīriem, kuri ir izvietoti netālu no Ukrainas robežas, gatavojoties atgriezties bāzēs, jo ir izpildījuši savus mācību uzdevumus, turpretī rietumvalstis ziņoja par arvien lielāku Krievijas spēku savilkšanu Ukrainas robežu tuvumā, tāpēc februāra vidū arvien pieauga bažas par jaunu Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā tuvākajā laikā.
Tikmēr Ukrainas austrumu pilsētās Luhanskā un Doneckā pagājušajā piektdienā notika vairāki sprādzieni. Rietumi raizējās, ka Krievija uzsākusi "viltus karoga" operācijas Austrumukrainā, lai radītu ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā.
Šo pirmdien, 21. februārī, Doneckas un Luhanskas separātistu līderi, kurus Ukraina uzskata par teroristisku organizāciju vadītājiem, aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atzīt pašpasludināto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību.
Tās pašas dienas vakarā Putins nāca klajā ar teju stundu garu uzrunu, kurā pavēstīja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par abu "tautas republiku" neatkarības atzīšanu.
Putins uzrunas noslēgumā arīdzan pieprasīja, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Šim paziņojumam sekoja rietumvalstu līderu nosodījums par starptautisko tiesību pārkāpumu un apliecinājums par jaunu sankciju gatavošanu pret Krieviju
Tikmēr Krievijas Valsts dome dienu pēc Putina paziņojuma vienbalsīgi ratificēja sadarbības līgumus ar Doneckas un Luhanskas "tautas republikām". Krievija aicināja arī citas valstis sekot Maskavas piemēram.
Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome tajā pašā dienā arī akceptēja Putina aicinājumu atļaut izmantot valsts bruņotos spēkus ārpus Krievijas teritorijas. Domājams, ka Maskava šīs karaspēka vienības nosūtīs uz Donbasa reģionu, lai sniegtu atbalstu Doneckas un Luhanskas separātistiem.
Putins otrdien informēja, ka Krievija esot atzinusi Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" robežas, kādas minētas šo pašpasludināto republiku konstitūcijās. Separātistu pasludinātās "tautas republikas" šobrīd kontrolē mazāk nekā pusi no Doneckas un Luhanskas apgabalu kopējās teritorijas, pārējā teritorija joprojām ir Ukrainas valdības spēku kontrolē.
Līdz ar to pastāv bažas, ka separātisti ar Krievijas bruņoto spēku palīdzību, kurus "miera uzturētāju" aizsegā plāno Maskava sūtīt uz Austrumukrainu, varētu mēģināt paplašināt savu teritoriju uz visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju.
Dienu pēc Putina paziņojuma par "republiku" neatkarību atzīšanu, sāka izskanēt pret Krieviju ieviešamās sankcijas no citu valstu puses.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka tiek apturēts Krievijas uzbūvētā gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" sertifikācijas process.
Arī Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām, kas būšot vērstas pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem. Tāpat Kanāda, Austrālija un Japāna piemērojušas sankcijas Krievijai.
Par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijā, kura nolēmusi tās noteikt piecām bankām, no kurām triju galvenie biroji atrodas Krievijas okupētajā Krimā, kā arī piemērot sankcijas pret Krievijas miljardieriem Genadiju Timčenko, Borisu Rotenbergu un Igoru Rotenbergu.
Ar pirmo sankciju paketi pret Krieviju nolēma reaģēt arī ASV, vēršoties pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku". Tāpat ASV pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. Šādu soli spers arī Kanāda.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis par rezervistu iesaukšanu armijā. Lēmums attieksies uz Ukrainas pilsoņiem, kuri ir ieskaitīti operatīvajā rezervē, bet pagaidām neesot vajadzības izsludināt vispārējo mobilizāciju.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doneckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
