Ukraina tikmēr vēsta, ka Krievija kara operācijās Ukrainā iesaistījusi 97 taktiskās grupas, un 15 no tām ir iznīcinātas pilnībā, bet 18 zaudējušas kaujasspējas.
Vērtējums rada pamatu optimismam, tomēr tas nenozīmē, ka Krievijas spēku uzlidojumi un apšaudes būtu beigušās. Piemēram, pagājušajā diennaktī Krievijas karaspēka uzbrukumos Čerņihivā nogalināti 53 civiliedzīvotāji, triecienus piedzīvojusi arī Kijiva un citas pilsētas.
Mariupolei nodarīti milzīgi postījumi
Satraucošas ziņas pienāca no Mariupoles, kur bombardēts pilsētas Drāmas teātris. Teātra bumbu patvertnē slēpušies aptuveni 1000 cilvēku, un ceturtdien tika saņemtas ziņas, ka brīnumainā kārtā visi ir pārcietuši bombardēšanu un izdzīvojuši.
Turpinās cilvēku evakuācija, un pēdējo dienu laikā pozitīvas ziņas pienākušas tieši no Mariupoles, jo cilvēkiem beidzot pamazām izdodas izkļūt no pilsētas. Mariupoles pašvaldība vēsta, ka pilsētu izdevies pamest ap 30 000 iedzīvotāju, taču vairāk nekā 350 000 joprojām palikuši Mariupolē un slēpjas no apšaudēm.
Mariupolē gājuši bojā jau vairāk nekā 2000 cilvēku, nopostīti aptuveni 90% pilsētas ēku.
"Mēs dzīvojam šausmīgā laikā – karā. Mums ir smagi, mēs noliedzam, nesaprotam, gribam aizvērt acis un aizmirst. Kā murgu visu, kas ar mums notiek. Bet atveram acis un redzam karu, iznīcību un visas šīs šausmas," stāsta Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
"Šodien tie cilvēki, kas tika līdz Zaporižjai, jau sāk pierast pie tā, ka var aizmigt bez apšaudēm, bez sprādzieniem. Tas patiesībā ir šausmīgi.
Šis drausmīgais karš atņem pašu vērtīgāko, kas mums ir – mūsu draugus, radus, tuviniekus. Un to diemžēl šodien var nosaukt tikai vienā vārdā – ukraiņu nācijas genocīds."
Tikmēr, Krievijas spēkiem ciešot zaudējumus, Kremlis domā par to, kur ņemt rezerves, tādēļ bijuši paziņojumi par algotņu dalību karā. Ukrainas Aizsardzības ministrijas publicētā izlūkošanas informācija liecinot, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads apsolījis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nosūtīt 40 000 kaujinieku karam Ukrainā.
Turcija aicina Putinu un Zelenski uz miera sarunām
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu ceturtdien atzinis, ka nedaudz pieaugušas cerības uz pamieru. Viņš arī sacīja, ka Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba lūdzis Turciju, kā arī piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un Vāciju būt par garantu jebkuram turpmākam darījumam ar Krieviju.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien telefonsarunā ar Putinu uzaicinājis viņu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu. Sarunā Erdogans arī uzsvēris nepieciešamību saglabāt atvērtus humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks uzsvēris, ka tūlītējs pamiers un tūlītēja Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas ir viens no galvenajiem miera līguma aspektiem. Viņš atzinis, ka Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās var tikt organizēta pēc tam, kad tiks pabeigts darbs pie miera līguma dibināšanas. Tas būtu tuvāko nedēļu jautājums.
Krievija ceturtdien noraidījusi ANO Starptautiskās tiesas prasību nekavējoties izbeigt iebrukumu Ukrainā. Par to paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Hāgā bāzētā ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasīja Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto vardarbību. Lai gan Starptautiskās tiesas lēmumi ir saistoši, tās rīcībā nav reālu līdzekļu, lai nodrošinātu spriedumu izpildi.
Karš pret "brāļu tautu"
Tikmēr par situāciju pašā Krievijā intervijā Zviedrijas televīzijai izteicies bijušais Krievijas naftas magnāts un Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis.
“Cilvēki Krievijā pamazām saprot, ka viņi nekaro ar iedomātiem slepkavām, nacistiem un tamlīdzīgi, bet gan ar "brāļu tautu", ukraiņu tautu. Un, kad es saku brāļu tauta, es to domāju burtiski. Desmitiem miljoniem krievu ir radinieki Ukrainā.”
Tomēr Hodorkovska prognozes par to, cik reāla pašlaik ir režīma maiņa Kremlī, nav tik optimistiskas. Viņaprāt, oligarhi lomu tajā nevar spēlēt, un tiem jābūt citiem cilvēkiem.
“Es domāju, ka nav jēgas gaidīt, ka viņi spers kādus aktīvus soļus, lai nomainītu Putinu. Viņi uz to nav spējīgi, tā vietā ir vajadzīgi pavisam citi cilvēki, lai tas notiktu. Tā opozīcijas daļa, kurai es piederu un kuru zināmā mērā pārstāvu, viņi, protams, neatbalsta karu. Turklāt viņi Putinu uzskata par kara noziedznieku. Un saistībā ar to, protams, tagad opozīcija Krievijā ir zaudētāja sabiedrības uztverē, bet tas ir uz diezgan īsu laiku.”
Ķīna nogaida un vilcinās nostāties kādā no pusēm
Ceturtdien kļuvis zināms, ka par Krievijas sākto karu Ukrainā piektdien ASV prezidentam Džo Baidenam paredzēta saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Ķīna līdz šim ir atteikusies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pekina vaino ASV un NATO par alianses paplašināšanos uz austrumiem, kas esot palielinājusi saspīlējumu reģionā. Taču eksperti norāda, ka Ķīna nav ieinteresēta tieši nostāties nevienā no pusēm.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ceturtdien nākusi klajā ar prognozi par to, kā karš Ukrainā ietekmēs globālo ekonomiku. Pēc OECD aplēsēm, Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikas izaugsmi šogad varētu samazināt par vienu procentpunktu.
Kā norāda organizācija, negatīvā ietekme, ja tā būs ilgstoša, izraisīs smagu Krievijas ekonomikas recesiju un paaugstinās inflāciju pasaulē par aptuveni 2,5 procentpunktiem. Savukārt ārpus Krievijas un Ukrainas vissmagāko ietekmi izjutīs Eiropas Savienība, kur eirozonas ekonomikas izaugsme varētu samazināties par 1,4 procentpunktiem.
