Tieši no šāda scenārija, kāds otrdien piedzīvots daudzās Ukrainas pilsētās, visvairāk baidījās tie, kuri jau no paša sākuma brīdināja par Krievijas armijas gaidāmo agresiju. Kara pirmajās dienās uzbrukumi vairāk tika veikti pa militārajiem objektiem un tikai dažreiz kāds lādiņš vai raķete trāpīja dzīvojamajās mājās, bet otrdien uzbrukumi pa civilajiem mērķiem ir izvērsti nepieredzētā apjomā.
Kijevā apšauda TV torni
Vieni no spēcīgākajiem triecieniem vērsti pret Harkovu, kur jau dienas vidū raķetes trāpīja apgabala administrācijas ēkai. Harkovā nogalināti vismaz 10 cilvēki, ap 20 ir ievainoti. Pilsētas mērs Igors Terehovs paziņojis, ka vairākārt triecieni vērsti arī pret dzīvojamajiem rajoniem. Vienā no tiem sabombardēta arī slimnīca, ir bojāgājušie un ievainotie.
Vairākas nopietnas apšaudes un uzlidojumi otrdien notikuši arī Ukrainas galvaspilsētā Kijevā un tai tuvumā esošajā Borodjankā. Trieciens tika veikts arī pa Kijevas televīzijas torni. Acīmredzot iebrucēji cer nogriezt iedzīvotājiem sakaru iespējas, jo uz laiku pārstājuši darboties arī vairāki televīzijas kanāli. Turklāt atsevišķos video redzams, ka raķetes ir trāpījušas nevis pašam tornim, bet gan blakus esošajai aparātu centrālei, kur strādā cilvēki. Ukrainas varasiestādes ziņo, ka apšaudē, kas bija vērsta pret TV torni, nogalināti vismaz pieci cilvēki.
Kā vēsta žurnālists Atis Klimovičs, Apvienoto Nāciju Organizācija organizējot žurnālistu evakuāciju no Kijevas, kas varētu liecināt, ka uzbrukums pilsētai tikai pastiprināsies.
Lukašenko noliedz iesaistīšanos uzbrukumā Ukrainai
Arī valsts dienvidaustrumos Mariupolē pilsētas vadība paziņojusi, ka otrdien piedzīvotie uzbrukumi ir bijuši ārkārtīgi spēcīgi. No sākuma ir tikuši bombardēti dzīvojamie rajoni, bet pēcpusdienā arī komunālo dienestu objekti, neļaujot atjaunot elektrības, ūdens un siltuma piegādi. Savukārt Hersonas pilsēta pašlaik ir aplenkta, uz ceļiem ir izvietoti iebrucēju blokposteņi.
Liela uzmanība šodien tika pievērsta ziņām, ka Baltkrievijas vienības arī ir iegājušas Ukrainas teritorijā Čerņihivas apgabalā. Pēc pašpasludinātā līdera Aleksandra Lukašenko vārdiem, visas ziņas par Ukrainā bojā gājušajiem karavīriem esot viltus informācija.
Vienlaikus gan viņš demonstrējis karti ar visai detalizētu uzbrukuma plānu un, kā piefiksējuši acīgākie žurnālisti, šajā kartē Ukraina ir sadalīta četros reģionos. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs ir pieļāvis, ka Ukraina varētu veikt arī preventīvu raķešu triecienu pa Baltkrieviju, taču viss atkarīgs no virspavēlnieka.
Pienāk ziņas par marodierismu
Ukrainas teritoriālās aizsardzības vienību rindās ir izveidota arī pirmā baltkrievu brīvprātīgo rota, kas jau paziņojusi, ka kopīgais mērķis ir nevis Baltkrievijas vai Krievijas iedzīvotāji, bet gan abi līderi – Putins un Lukašenko.
Sumu apgabalā notikusi pirmā apmaiņa ar karagūstekņiem. Pieci Ukrainas teritoriālās aizsardzības vienības kareivji apmainīti pret vienu krievu virsnieku.
Šajās dienās ļoti bieži parādās informācija par marodierisma gadījumiem. Ir pierādījumi gan par Krievijas armijas rīcību, izlaupot veikalus un baznīcas, gan par pašu ukraiņu mēģinājumiem aplaupīt tirdzniecības vietas un bez saimniekiem palikušos dzīvokļus. Dažviet ir izsniegtas pilnvaras marodierus nošaut bez brīdinājuma. Citviet, piemēram, viņi tiek ar līmlentu piesieti pie ceļazīmes, klāt piestiprinot uzrakstu “marodieris”.
Eksperti: Krievijas rīcība Ukrainā ir neapšaubāms kara noziegums
Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti atzina – Krievijas rīcība Ukrainā ir neapšaubāms kara noziegums.
Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš norādīja: “Tam par iemeslu ir šī neselektīvā pilsētu, dzīvojamo kvartālu bombardēšana, izmantojot Ženēvas konvencijā aizliegtus ieročus – kasešbumbas, daudzstobru mīnmetējus-raķešiekārtas “Grad”, vakuumbumbas, kas tiek pielīdzinātas atomieročiem, tikai bez radiācijas.
Savukārt Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš atzīmēja: “Tas vienkārši norāda uz ļoti zemu morālu līmeni, un mēs varam sagaidīt, ka tas varētu kļūt vēl bīstamāk. Mēs jau redzējām, ko viņi darīja kopā ar savu sabiedroto Asadu Sīrijā, kur pilnīgi iznīcināja pilsētas, un to mēs redzējām agrāk arī Groznijā.”
Ukraina arī vērsusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā Hāgā, kas sākusi izmeklēšanu par Krievijas noziegumiem. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis to sauc par simbolisku panākumu, kas tomēr īpaši neietekmēs ne kara gaitu, ne Krievijas agresīvo uzvedību.
Viņš skaidroja: “Starptautiskā krimināltiesa nav spējīga apturēt aktīvu karadarbību. Šeit galvenokārt ir cīņa par principiem. Juridiska ofensīva ir drīzāk cīņa par prātiem un starptautiskās sistēmas pastāvēšanu.”
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) paudis, ka tas, ko šobrīd īsteno Kremlis, ir kara noziegums.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
Ukraina 27. februārī oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju.
