Kā ziņo “The New York Times”, Tramps, taujāts par Baltijas valstis satraukušām Krievijas aktivitātēm, norādīja – ja Krievija uzbruks šīm valstīm, par atbalstu tām būs jālemj, izvērtējot, vai “tās izpildījušas savas saistības pret mums”.
“Ja viņi būs izpildījuši savas saistības pret mums, atbilde ir – jā,” sacīja Tramps.
Šādi Trampa izteikumi apdraud ne tikai Latviju, Lietuvu un Igauniju, bet arīdzan NATO vienotību kopumā, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”).
“Tas, ko viņš ir teicis ir gan bīstami, gan neatbildīgi, jo tas ir pretrunā ar NATO samitu, kas tikko notika Varšavā, NATO principiem un pretrunā ar līdzšinējo ASV politiku, neraugoties uz to, vai tie ir republikāņi, vai demokrāti. Vēl dīvaināk, jo Republikāņu partija ir tā, kas visvairāk ir aizstāvējusi NATO," saka Kalniņš.
Viņš atgādina, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt, lai 2018.gadā finansējums valsts aizsardzībai sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un Igaunija šīs saistības izpilda jau tagad. Tomēr pastāv bažas, ka, runājot par Baltijas valstu saistībām, šis jēdziens varētu tikt paplašināts, attiecinot to ne tikai uz valstu finansiālo ieguldījumu kolektīvajā drošībā.
Vēstīts, ka bažas par Baltijas drošību sākas pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - pussala pieder Ukrainai. Pēcāk Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt plašas teritorijas Ukrainas austrumos līdz sastapās ar Ukrainas armijas pretestību. Patlaban tiek lēsts, ka karā Ukrainas austrumos dzīvības zaudējuši teju 10 000 cilvēku.
NATO samitā jūlija sākumā panāca vienošanās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
