Pagājušajā nedēļas nogalē Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas tuvumā nosēdās vairākas krievu militārās transporta lidmašīnas ar aptuveni simt militārpersonām un 35 tonnām kravas. Tiek uzsvērts, ka šādai vizītei ir tīri praktiski mērķi, proti, apspriest kontraktus militārās tirdzniecības sfērā, kas noslēgti vēl ilgi pirms politiskās krīzes iestāšanās Venecuēlā.
Šāda Krievijas delegācijas vizīte ir izsaukusi asus protestus no Amerikas Savienoto Valstu puses, kas par jauno Venecuēlas prezidentu atzinušas Nacionālās asamblejas spīkeru Huanu Gvaido. ASV Valsts departamenta paziņojumā uzsvērts, ka šāda rīcība tikai kārtējo reizi saasinās situāciju, kā arī ir krasā pretrunā gan ar līdzšinējā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro, gan Krievijas aicinājumiem neiejaukties Venecuēlā notiekošajos procesos. Arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo šīs nedēļas sākumā telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ir norādījis, ka Vašingtona tā vienkārši nestāvēs malā, kamēr Krievija turpina atbalstīt Maduro režīmu. Pompeo gan nav norādījis, kā Vašingtona varētu reaģēt uz krievu militārpersonu uzturēšanos Venecuēlā. Savukārt ASV prezidenta Nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, kurš ari aicinājis nodrošināt miermīlīgu varas pāreju no Maduro pie Gvaido, atzinis, ka notiek ļoti aktīvs darbs, lai šo mērķi sasniegtu:
''Ir ļoti daudz lietu, kuras pašlaik notiek, bet par kurām es, protams, publiski nerunāšu. Taču prezidents ir ļoti skaidri pateicis un Maduro tas ir vēlreiz jāsadzird – tiek izskatītas visas iespējas.''
Mikroblogošanas vietnē ''Twitter'' Boltons izteicies vēl asāk, uzsverot, ka Amerikas Savienotās Valstis nepacietīs naidīgu varu iejaukšanos Rietumu puslodē. Pēc viņa vārdiem, tā vietā, lai sūtītu uz ekonomiski izpostīto Venecuēlu ieročus un militārpersonas, Krievija labāk būtu varējusi sūtīt humāno palīdzību. Lai paustu savu aktīvo nostāju pret Krievijas darbībām, ASV Pārstāvju palāta ir vienbalsīgi pieņēmusi likumprojektu par cīņu pret Krievijas radītajiem draudiem Venecuēlā. Šis dokuments paredz aizliegt iebraukt ASV tiem Krievijas pārstāvjiem, kuri atbalsta Venecuēlas drošības spēkus – viņu vīzas tiek ierosināts anulēt. Lai šis likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Senātam un jāparaksta prezidentam. Pēc tam triju mēnešu laikā valsts sekretāram uzdots izstrādāt stratēģiju cīņai pret Venecuēlas un Krievijas sadarbību. Tāpat
uzdots izvērtēt, kādus draudus varētu radīt ASV bāzētās Venecuēlas naftas kompānijas CITGO infrastruktūras pārdošana krievu uzņēmumiem, kā arī draudus, ko ASV un Rietumu puslodei vispār var radīt Krievijas un Venecuēlas sadarbība drošības jomā.
Bet Krievija turpina uzstāt uz to, ka Amerikas Savienoto Valstu mēģinājumi īstenot Venecuēlā valsts apvērsumu, apdraudot šīs valsts likumīgo varas iestāžu darbību, ir atklāts mēģinājums iejaukties Venecuēlas iekšējās lietās. Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārdiem, tas ir ANO nolikuma klajš pārkāpums. Šim viedoklim piekrīt arī Venecuēlas ārlietu ministrs Horhe Arreass, kurš tādas lielvalsts kā ASV mēģinājumus traucēt Venecuēlas un Krievijas sadarbību militāri tehniskajā jomā nosaucis par cinismu. Arreass uzsvēris, ka Venecuēla joprojām ir brīva un neatkarīga valsts, kurai ir tiesības sadarboties ar saviem sabiedrotajiem ar mērķi aizsargāt valsts teritoriju no ārējiem draudiem.
Ja runā par pašu Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, šajās dienās viņš kārtējo reizi apgalvojis, ka Amerikas Savienotās Valstis ir izmantojušas iesaldētos Venecuēlas līdzekļus, lai sarīkotu Maduro pasūtījuma slepkavību. Tiek apgalvots, ka šo sazvērestību ir koordinējis pagājušajā nedēļā apcietinātais Huana Gvaido personāla vadītājs Roberto Marrero. Arī pirmdienas vakara kārtējo apjomīgo elektropiegādes pārrāvumu, kas bez elektrības atstāja 16 valsts štatus, Venecuēlas varas iestādes saista ar ārvalstu organizētu uzbrukumu.
