“Zapad” militārās mācības šoreiz notiek laikā, kad Rietumu attiecības gan ar Krieviju, gan īpaši ar Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā ir ļoti saspīlētas. Minska nav slēpusi, ka “Zapad” militārajos scenārijos par ienaidnieci uzskata visu NATO aliansi. Tikmēr pašā aliansē un arī ārpus tās pieaug bažas par Maskavas nodomiem.
Nevajadzētu saasināt situāciju
Iepriekšējās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības “Zapad” jeb “Rietumi” notika pirms četriem gadiem. Attiecības starp Krieviju un Rietumiem bija saspringtas arī toreiz, bet tagad tās ir ļoti zemā punktā arī ar Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, ko Latvija, Lietuva, Polija apsūdz par migrantu izmantošanu kā hibrīdagresijas ieroci.
Pirms dažām dienām, viesojoties Tallinā, šos jautājumus ar Igaunijas kolēģi apsprieda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Šobrīd mēs redzam, ka mācības būs diezgan plašas. Grūti teikt, cik un kāda veida provokatīvas darbības varētu tik īstenotas. Es gan gribētu cerēt, ka ir izpratne par to, ka saasināt jau tā visnotaļ spraigo situāciju nevajadzētu.
Un arī runājām par to, ka nepieciešamības gadījumā, protams, mums ir NATO līgumā paredzētie panti un instrumenti,” uzsver Rinkēvičs.
NATO sabiedrotie ir gatavi visiem scenārijiem
“Zapad” mācības situācijā, kad Latvijas un kaimiņvalstu dienesti nelegālās migrācijas plūsmas apstākļos pastiprināti uzrauga robežas, bet no otras puses militāros manevrus veic krievu un baltkrievu karavīri, palielina nejauša incidenta vai pārrēķināšanās risku.
NATO aicinājusi Krieviju rīkoties paredzami un caurskatāmi, norādot, ka iepriekšējās “Zapad” mācībās Maskava deklarēja nepilnu 13 000 militārpersonu dalību, bet faktiski tie bija 60 000 līdz 70 000 karavīru.
“Mēs sagaidām no Krievijas un Baltkrievijas caurskatāmību, ka tiek uzaicināti novērotāji, ka tiek ļauts saprast, kas patiesībā tur notiek.
Vienlaikus nav iemesla panikai. NATO sabiedrotie ir gatavi visiem scenārijiem,” mierina NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
“Gatavība dažādām situācijām ir tas, kas mēs pēc būtības esam kā alianse. Tāpat arī mēs veicam savas mācības. Šobrīd Latvijā notiek lielas mācības kopā ar sabiedrotajiem, piedalās 10 000 karavīru – sabiedrotie kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Šādi vingrinājumi, šādas gatavības mācības ir tas, kas nodrošina to, lai alianse spētu atbildēt uz visiem draudiem.”
Varbūtība zema, bet nevar izslēgt provokācijas
Latvijā šogad notiekošās militārās mācības “Namejs 2021” lielā mērā sakrīt ar “Zapad” mācībām otrpus robežai. Krievijas un Baltkrievijas mācību norisei uzmanīgi sekos arī Lietuva.
“Tas būtu neprāts, bet neviens nevar izslēgt, ka varētu būt arī militāras provokācijas. Ceru, ka tas nebūs šis gadījums, jo tas ir pārāk bīstami,” atzīst bijušais Lietuvas ārlietu ministrs, tagad Lietuvas īpašo uzdevumu vēstnieks Lins Linkevičs.
“Nedomāju, ka kas tāds notiks, taču mums jābūt gataviem ikvienam gadījumam, arī sliktākajam. Varbūtība ir zema, taču nevar to izslēgt.”
Aisberga redzamā daļa
Tallinā Lenarta Meri konferencē eksperti arī sprieda par plašāku kontekstu, atgādinot, ka “Zapad” mācības notiek dažus mēnešus pēc tam, kad Krievija savilka bruņotos spēkus pie Ukrainas robežas.
“Krievijai [mācībās] pavasarī Ukrainas teritorijā un tās apkaimē bija vairāk nekā 100 000 karavīru, Melnās jūras flote plus Kaspijas jūras flote – šie spēki joprojām atrodas Melnajā jūrā. Tie ir lieli spēki,” norāda bijušais ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess, kurš šobrīd strādā ASV Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA).
“Tagad ir plānotās “Zapad” mācības, bet faktiski desmitiem tūkstošu karavīru jau veikuši manevrus “Zapad” ietvaros. Dažas dienas, kad oficiāli notiek “Zapad” mācības – tā ir tikai aisberga redzamā daļa.”
Turklāt augustā Krievijas sarīkoja kopīgas militārās mācības arī ar Ķīnu, ar līdzīgu nosaukumu “Zapad/Interaction 2021”. Lai arī Krieviju un Ķīnu nevieno oficiāla alianse, Maskava un Pekina arvien plašāk koordinējušas savu militāro un ārpolitiku.
