1976. gadā dibinātā grupa kļuva par vienu no galvenajiem pilsoniskās sabiedrības mehānismiem, lai atklātu cilvēktiesību pārkāpumus Padomju Savienībā, kā arī vēlāk Krievijā. Krievijā pēdējā laikā piedzīvota arvien plašāka pilsoniskās sabiedrības iznīcināšana.
Pērn decembrī Krievijas Tieslietu ministrija iesniedza tiesā prasību par Maskavas Helsinku grupas slēgšanu, apgalvojot, ka tā, veicot savas darbības, ir pārkāpusi neprecizētas "juridiskās prasības". Maskavas tiesa apmierinājusi ministrijas prasību un likusi organizāciju slēgt.
Tiesa nolēma prasību apmierināt un likvidēt reģionālo sabiedrisko organizāciju Maskavas Helsinku grupa un izslēgt to no vienotā valsts reģistra, paziņoja tiesa.
Saskaņā ar tiesas teikto galvenais organizācijas pārkāpums bija tas, ka tā veica savas darbības visā Krievijā, neskatoties uz to, ka tai bija reģionālas organizācijas statuss.
Maskavas Helsinku grupas advokāts Henrijs Rezņiks pēc tiesas sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka lēmumu pārsūdzēs un cīņa tiks turpināta.
"Mēs turpināsim cīnīties. Mēs iziesim cauri visām instancēm. Tas ir nepieciešams. Jo, ja arī tagad mūsu tiesības un centieni būs lemti neveiksmei, laiki taču mainās… Cilvēki aiziet, režīmi mainās. Un šī iemesla dēļ lietas pēc noteikta laika tiek pārskatītas."
Maskavas tiesas lēmums ir jaunākais no vairākiem juridiskiem nolēmumiem pret Kremli kritizējošām organizācijām. Un šāda vēršanās pret Krievijas pilsonisko sabiedrību pastiprinājās pēc tam, kad pagājušajā gadā Kremlis uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.
Tādējādi Kremlis valsts iekšienē cenšas apslāpēt jebkādu kritiku pret režīmu, kas varētu apdraudēt tā pastāvēšanu un Ukrainā uzsākto karu.
Ievērojams jurists un aktīvists Pāvels Čikovs izteicies, ka cilvēktiesību grupu likvidēšana ir līdzvērtīga Krievijas intelektuālo un kultūras iestāžu, kā arī miera, progresa un cilvēktiesību simbolu iznīcināšanai. Vēl pirms pagājušā gada 24. februāra uzbrukuma Krievija likvidēja arī cilvēktiesību centru "Memoriāls".
Uz tiesas lēmumu reaģējis arī Eiropas Savienības pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš paudis viedokli, ka lēmums slēgt grupu ir kārtējais uzbrukums cilvēktiesībām Krievijā, piebilstot, ka Kremlis savu agresiju Ukrainā ir izvērsis arī politiskās represijās mājās, apklusinot cilvēktiesību aizstāvjus, apspiežot pilsonisko sabiedrību un balsis, kas noraida autoritārismu un karu.
