Viktors Jerofejevs ir ieradies Latvijā, lai piedalītos Rīgā notiekošajā kinofestivālā. Uz jautājumu – kā apturēt karu, viņam nav atbildes.
Viktors Jerofejevs: Apokalipsi nevar apturēt nekā. Tai ir vienkārši jāizpilda visas apokalipses funkcijas. Domāju, ka šī situācija ir izgājusi ārpus tā, ko kontrolē miera spēki pasaulē un tie, kurus uztrauc cilvēku likteņi. Tas vienkārši aizies līdz pašām beigām...
Kādas būs beigas – man ir grūti pateikt. Beigas var būt šausmīgas. Es pat domāju, ka līdz atomieročiem. Viss var būt.
Bet pagaidām, saprotiet, es ne tādēļ saku "apokalipse", lai ar šo vārdu piesegtu kaut kādas kara idejas. Apokalipse – tas nozīmē to pašu, ko tumsas karš ar gaismu. Bet šajā gadījumā katra no pusēm sevi uzskata par gaismu. Nav iespējams pārslēgties.
Odita Krenberga: Visa pasaule Rietumos gaida, kad Krievijā cilvēki izies uz ielām un apturēs to visu, kas notiek. Apturēs apokalipsi.
Viktors Jerofejevs: Nesagaidīs! Nesagaidīs. Neviens neizies. Tādēļ, ka vairākums krievu, spriežot pēc pēdējām dienām – puse atbalsta Maskavā, nerunājot par pārējo Krieviju. Puse šaubās. Un bez tam ir radīti tādi apstākļi, lai cilvēki neietu. Nekur viņi neizies. Tā ka neceriet. Nekas nesanāks.
Šī apokalipse varēja notikt tikai tādēļ – un par to Rietumi nezina vai zina to slikti –, ka tauta reāli atbalsta savu prezidentu. Reāli. Tie ir kā dvīņi. Kā spogulī.
Tā Krievijā nekad nav bijis. Nekad. Pirmoreiz. Tas ir unikāls gadījums.
Odita Krenberga: Kāds ir tas piemērs par spoguli un Putinu?
Viktors Jerofejevs: Tauta skatās uz viņu un redz sevi. Viņš skatās un redz savā atspīdumā tautu.
Odita Krenberga: Ja pasaule būtu noreaģējusi uz Putina rīcību jau uzreiz pēc Gruzijas kara? Kas tad būtu?
Viktors Jerofejevs: Tas ir labs jautājums. Attapās par vēlu, lai ķertos pie ragiem. Bet mēs jau zinām, ka tā nav pirmā reize. Vienmēr uzskata, ka vajag kaut kā nomierināt, nomierināt... Bet tas – gluži otrādi uzpūš liesmās...
Odita Krenberga: Tā bija kļūda?
Viktors Jerofejevs: Jā, tā bija kļūda. Ļoti nopietna. Lai aizstāvētu vērtības, ir jānes upuri. Lai tagad kaut kas reāli notiktu, ir jābūt reālām pašuzupurēšanās iespējām. Tas arī notiek tur, kur vēl, paldies Dievam, ir izkārti savi karogi, kā pie jums šeit, Rīgā.