Krievijas spiediens Donbasā; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā

Krievijas karaspēks jau 86. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

Krievija palielina spiedienu Donbasā; ASV apstiprina 40 miljardu vērtu palīdzību Ukrainai
00:00 / 03:20
Lejuplādēt

Kaujas un uzbrukumi

  • Krievijas armijai nav izdevies pārraut nozīmīgo Bahmutas trasi Ukrainas kontrolētajā Doneckas apgabala daļā. Ja Krievija armija pārrautu Lisičanskas–Bahmutas šoseju, tā varētu bloķēt Luhanskas apgabalu un pārtraukt arī cilvēku evakuāciju un humāno kravu piegādi. Pretiniekam šo plānu pagaidām neizdodas īstenot, un Ukraina armijas atsitusi šo un vēl vairākus uzbrukumus. 

  • Ukrainas armija pagaidām notur Donbasā esošo Severodonecku, un Krievijas spēki turpina virzību arī uz Lisičansku. Krievijas armija turpina intensīvu pilsētas apšaudi ar smago artilēriju, tai skaitā vērš triecienus pa civiliem objektiem. Ceturtdien triecienos nogalināti vismaz 12 cilvēki, bet vairāk nekā 40 ievainoti. "Krievi Severodonecku apšauda ļoti jaudīgi. Bumbu patvertnēs paliek līdz 15 000 iedzīvotāju," sacīja pilsētas administrācijas vadītājs Oleksandrs Strjuks.

  • Ukrainas apvienoto spēku pārstāvji informēja, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudījis apmēram 50 apdzīvotas vietas un bruņotie spēki atvairījuši 14 pretinieka uzbrukumus.

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Krievija cenšas pastiprināt ofensīvu Donbasā un tādējādi tā ir pārvērtusi Ukrainas austrumu reģionu par "elli". Turpinās militāru un civilu objektu, tostarp apdzīvotu vietu, apšaudīšana un bombardēšana. "Brutālā un absolūti bezjēdzīgā Severodoneckas bombardēšana... 12 bojāgājušie un desmitiem ievainoto tikai vienas dienas laikā. Citu pilsētu bombardēšana un apšaudīšana, Krievijas armijas gaisa un raķešu triecieni… Tas ir apzināts un noziedzīgs mēģinājums nogalināt pēc iespējas vairāk ukraiņu. Iznīcināt pēc iespējas vairāk māju, civilo objektu un uzņēmumu. Tas ir tas, kas tiks kvalificēts kā ukraiņu tautas genocīds un par ko okupanti noteikti tiks saukti pie atbildības," sacīja  Zelenskis.

  • Lielbritānijas izlūkdienesta informācija liecina, ka operāciju pastiprināšanai Donbasā Krievija varētu piesaistīt Mariupolē esošas vienības. Šo vienību pārvietošana var būt laikietilpīga, taču Krievija, iespējams, to darīs steigā bez pienācīgas militārpersonu apmācības un tehnikas remonta.

  • Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas "atbrīvošana" tuvojas noslēgumam. Savukārt pie Krievijas rietumu robežas pieaugot draudi, pauda ministrs.

  • Šoigu paziņojis, ka Krievija veidos jaunas armijas bāzes valsts rietumos, reaģējot uz NATO paplašināšanu.


Iekšlietas

  • Ukrainas prokuratūra pieprasījusi piespriest mūža ieslodzījumu pirmajam Krievijas karavīram, kas Ukrainā stājies tiesas priekšā par kara noziegumiem. Prokuratūra lūgusi tiesu piespriest 21 gadu vecajam seržantam Vadimam Šišimarinam mūža ieslodzījumu par 62 gadus vecā Ukrainas civiliedzīvotāja Oleksandra Šelipova nogalināšanu 28. februārī Sumu apgabalā. Krievijas karavīrs šonedēļ atzina savu vainu un lūdza upura atraitnei piedošanu.

  • Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā ierosinātas tūkstošiem krimināllietu par kara noziegumiem.

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga. Viņš skaidroja, ka Ukraina savu infrastruktūru cels Izraēlas un citu vadošo valstu līmenī, kur cilvēki ir sapratuši, ka viņiem blakus dzīvo kāds, kas jebkurā brīdī var atnest nelaimi.


Civiliedzīvotāji

  • Kopš Krievijas iebrukuma sākuma bēgļu gaitās no Ukrainas devušies 6,36 miljoni cilvēku, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Visvairāk cilvēku devušies uz Poliju, un vismaz puse no viņiem ir tur palikusi.


Starptautiskie vērtējumi un notikumi

  • ASV Senāts apstiprinājis palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Jau iepriekš iniciatīvu atbalstīja arī pārstāvju palātas deputāti.

  • Par papildu palīdzību Kijivai paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Kopējā tās summa ir 1,3 miljardi mārciņu jeb apmēram pusotrs miljards eiro. 

  • G7 valstis pēc ceturtdienas finanšu ministru tikšanās paziņoja, ka Ukrainas ekonomikai atvēlēs vairāk nekā 15 miljardus dolāru.

  • ASV amatpersonas un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pēta iespējamu maršrutu Ukrainas graudu eksportam – ziemeļu virzienā pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Klaipēdas ostu Lietuvā.
    ASV laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka Savienotās Valstis apsver iespēju uz sešiem mēnešiem atcelt sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari apmaiņā pret Ukrainas graudu tranzītu caur Baltkrieviju. Pirms dažām dienām tika ziņots, ka ASV un sabiedrotie Eiropā izstrādā maršrutus Ukrainas kviešu un kukurūzas eksportam.

  • Baltajā namā ceturtdien notika ASV prezidenta Džo Baidena un Zviedrijas premjerministres Magdalēnas Andešsones un Somijas prezidenta Sauli Nīnistes tikšanās. Baidens pavēstīja, ka iesniegs ratificēšanai ASV Kongresā abu valstu lūgumus uzņemt tās NATO. Baltā nama saimnieks paudis spēcīgu atbalstu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO un sacīja, ka tas padarīs NATO stiprāku.
    Attiecībā uz Turcijas nodomu bloķēt Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO Nīniste paziņoja, ka Somija ir gatava atklāti un konstruktīvi apspriest visas Turcijas bažas. Arī Andešsone skaidroja, ka šobrīd Zviedrijai ir dialogs ar visām NATO dalībvalstīm, tai skaitā Turciju, dažādos līmeņos, lai atrisinātu visus aktuālos jautājumus.

  • Pēc amerikāņu žurnāla "Time" lasītāju versijas, Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ir izdevies kļūt par gada ietekmīgāko cilvēku. Otro vietu lasītāju balsojumā ieguva uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" ģenerāldirektors Īlons Masks, kurš pērn bija ieņēmis pirmo vietu šajā reitingā. Trešajā vietā bija Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. 


Aktuālais Ukrainā 19.maijā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt