Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas spēki sestdien, 25. jūnijā, no Baltkrievijas teritorijas apšaudījuši Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā. Vietējās amatpersonas šādus uzbrukumus sauc par apstiprinājumu tam, ka karā piedalās arī Baltkrievija.

Krievija karaspēks no Balktrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījis Černihivas, Kijivas Žitomiras apgabalus
00:00 / 03:07
Lejuplādēt

Tikmēr ukraiņu militārpersonām joprojām nākas skaidrot lēmumu atkāpties no stratēģiski svarīgās Severodoneckas pilsētas.

Ukrainas kara piektais mēnesis ir sācies ar ziņām par mainīgiem ukraiņu un krievu spēku panākumiem dažādos frontes līnijas rajonos. Taču vissatraucošākās ziņas šorīt saņemtas no Kijivas, Čerņihivas un Žitomiras apgabaliem, pa kuriem raidīti vairāki desmiti raķešu.

Kā paziņojis Žitomiras pilsētas mērs Serhijs Suhomļins, šādi uzlidojumi tikai apstiprina to, ka karā ar Ukrainu piedalās arī Baltkrievija.

"Šorīt mēs visi pamodāmies no skaļiem sprādzieniem. Pašai Žitomirai nekas netrāpīja, taču tika apšaudīti militārie objekti pilsētas tuvumā. Raķetes tika palaistas no lidmašīnām, kas pacēlās no Baltkrievijas. Kopumā pa militārajām bāzēm un objektiem Žitomiras tuvumā tika palaistas 24 raķetes. Es nevaru komentēt, vai ir upuri, jo tā ir militāristu lieta. Bet šodien mēs redzējām, ka Baltkrievija piedalās šajā karā tāpat kā Krievijas Federācija," sacīja Suhomļins.

Krievijas raķešu triecieni Ukrainai no Baltkrievijas gaisa telpas ir daļa no liela mēroga provokācijas, kuras mērķis ir ievilkt Baltkrieviju vēl dziļāk karā pret Ukrainu, sestdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.

Naktī uz 25.jūniju Ukrainas teritorijai tika veikts plašs raķešu uzbrukums un notika bombardēšana. Krievijas kara aviācijas lidmašīnas izšāva raķetes no Baltkrievijas teritorijas, ziņoja direktorāts.

Krievija uzbrukumiem izmantoja lidmašīnas "Tu-22M3" un raķetes "X-22".

Lidmašīnas pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka Krievijas Kalugas apgabalā un caur Kalugas un Smoļenskas apgabaliem ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā, no kurienes izšāva raķetes pret Ukrainas teritoriju, un pēc tam atgriezās Šaikovkas lidlaukā.

Raķetes tika izšautas aptuveni 50 līdz 60 kilometrus no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu.

Raķetes tika mērķētas pret Kijivas, Černihivas un Sumi apgabaliem.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts norādīja, ka šī ir pirmā reize šajā karā, kad gaisa uzbrukums Ukrainas teritorijai īstenots tieši no Baltkrievijas teritorijas.

"Šodienas apšaude ir tiešā veidā saistīta ar Kremļa centieniem iesaistīt Baltkrieviju kā vienu no pusēm karā pret Ukrainu," brīdināja direktorāts.

Iepriekš Ukrainas prezidenta padomnieks Aleksejs Arestovičs gan prognozēja, ka daudz apjomīgāka Baltkrievijas iesaistīšanās karā Krievijas pusē pašlaik ir maz ticama, jo diez vai Baltkrievijas vadonis vēlēšoties atbalstīt Krievijas karaspēku, kurš ir cietis tik lielus zaudējumus. Pēc Arestoviča domām, visticamāk, Aleksandram Lukašenko kārtējo reizi izdosies izlocīties, pat ja Vladimirs Putins viņam izvirzīs ultimātu – vai nu iesaistīties karā, vai arī rēķināties ar Baltkrievijas iznīcināšanu.

Tikmēr ukraiņu militārpersonām joprojām nākas skaidrot savu lēmumu atkāpties no stratēģiski svarīgās Severodoneckas pilsētas. Ukrainas nacionālā gvarde paskaidrojusi, kāpēc tika pieņemts lēmums aiziet no Severodoneckas. Pirmkārt, galvenais iemesls ir saglabāt karavīru dzīvību, turklāt mēģināt noturēt pilsētu, kura ir gandrīz par 90 procentiem nolīdzināta no zemes virsas, nav jēgas.

Nacionālās gvardes ātrās reaģēšanas brigādes virsnieks Haritons Starskis uzsvēris, ka spēku atvilkšana ir bijusi nepieciešama, lai nostiprinātos drošākos rajonos un sagatavotos daudz efektīvākam pretuzbrukumam.

Arī Pentagona komandieri, komentējot atkāpšanos no Severodoneckas, izteikušies, ka ukraiņu spēkiem ļoti veiksmīgi būs izdevies sakoncentrēt lielus Krievijas spēkus salīdzinoši mazā ģeogrāfiskajā platībā.

Kā norādījis Ukrainas aizsardzības ministrijas galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs, lūzuma punkts karā pret Krieviju ir gaidāms šī gada augustā. Budanovs arī paudis pārliecību, ka Ukraina visai drīz atgriezīsies pie 1991. gada robežām.

Tikmēr Ukrainas kaimiņvalsts Moldova, kura šajās dienās arī saņēma Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, pagaidām nevar prognozēt, vai Krievija nevarētu mēģināt uzbrukt arī tai, paziņoja Moldovas prezidente Maija Sandu.   Prezidente norādīja, ka viņas rīcībā esošā informācija ļauj domāt par kaut kādu drošības līmeni, taču nav iespējams prognozēt, kas varētu notikt pēc pus gada. Sandu arī atkārtoti uzsvērusi, ka Moldovā neviens krievvalodīgos iedzīvotājus neapspiež.

 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti