Divi sprādzieni nogranduši galvaspilsētas centra Ševčenko rajonā, savā "Telegram" kanālā raksta Kličko. Viņš vēlāk paziņoja par vēl diviem sprādzieniem Ševčenko rajonā, aicinot cilvēkus palikt patvertnēs.
"Dronu uzbrukuma rezultātā Kijivas Ševčenko rajonā izcēlās ugunsgrēks nedzīvojamā ēkā. Strādā ugunsdzēsības vienības. Nodarīti postījumi vairākām dzīvojamām ēkām. Mediķi atrodas uz vietas. Precizējam informāciju par cietušajiem," pavēstīja Kličko.
Viņš paziņoja, ka uzbrukuma rezultātā noticis sprādziens dzīvojamā mājā, no kuras izglābti 18 cilvēki. Vēl divi iedzīvotāji atrodas zem gruvešiem.
Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba savā "Telegram" kanālā vēsta, ka Krievijas agresori turpina veikt triecienus Kijivas kritiskajai infrastruktūrai, apgabalā strādā pretgaisa aizsardzība.
Viņš aicina cilvēkus palikt patvertnēs līdz gaisa trauksmes beigām.
Aģentūras AFP žurnālisti ziņo, ka agri no rīta Kijivā bija dzirdami divi sprādzieni.
No rīta iedarbojusies gaisa trauksme un īsi pēc tam bijuši divi sprādzieni – plkst. 6.35 un plkst. 6.45, ziņo žurnālisti.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks apstiprināja, ka Krievijas spēki uzbrukuši galvaspilsētai ar droniem kamikadzēm.
"Sprādzieni Kijivā. Galvaspilsētai uzbruka droni kamikadzes. Krievi domā, ka tas viņiem palīdzēs, taču šāda rīcība līdzinās agonijai. Mums vajag vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un pēc iespējas ātrāk. Mums nav laika lēnām darbībām. Vairāk ieroču, lai aizsargātu debesis un iznīcinātu ienaidnieku. Tā arī būs," paziņoja Jermaks.
Krievija pirms nedēļas veica plašu raķešu triecienu Ukrainai, vairākām raķetēm trāpot arī Kijivai. Pagājušajā pirmdienā raķešu apšaudē krievi nogalināja vairāk nekā 20 cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 100 guva ievainojumus.
Trieciens pa Mikolajivu; evakuācija uz Krimu
Pagājušajā naktī Krievijas spēki izdarījuši kārtējo triecienu pa Mikolajivas pilsētu. Viena no raidītajām raķetēm trāpījusi degvielas krātuvē, izraisot pamatīgu ugunsgrēku. Vēlāk vietējās varas iestādes paziņojušas, ka ugunsgrēks ir lokalizēts. Šis ir kārtējais trieciens pa Ukrainas kritisko infrastruktūru. Tas noticis laikā, kad Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers ir paziņojis par iespējamo gāzes piegāžu pārtraukšanu Eiropai gadījumā, ja Krievijas energoresursiem tiks noteikti cenu griesti. Tiek uzskatīts, ka šādu cenu griestu ieviešana varētu būt daļa no devītās sankciju paketes pret Kremli. Taču Starptautiskais Valūtas fonds ir aprēķinājis, ka pašlaik Krievija piegādā Eiropas Savienībai vien aptuveni piekto daļa no 2021. gada gāzes apjoma.
Kā paziņojis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs,
aktivizējoties ziņām par ukraiņu spēku virzību pretī Hersonai, okupācijas spēku ielikteņi ir sākuši evakuēt dažādas valsts iestādes uz Krimu. Uz okupēto pussalu tiekot izvesti darbinieki, banku īpašumi un pensiju fondi.
Bijušais Ukrainas ārējās izlūkošanas dienesta komandieris, ģenerālis Nikolajs Malomužs izteicies, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins faktiski zaudē visās frontēs, tāpēc viņam ir ārkārtīgi nepieciešams pamiers. Tas viņam ļautu nezaudēt līdz šim iekarotās teritorijas, kā arī ļautu pārgrupēt spēkus un sagatavot rezerves. Malomužs uzskata, ka Putins ir iedzīts stūrī, taču viņam joprojām ir pieejamas rezerves, kuras, pienācīgi apmācītas, noteikti radīs nopietnas problēmas Ukrainai. Uz piespiedu kārtā mobilizētajiem un steigā uz fronti nosūtītajiem karavīriem īpaši paļauties nevarot, jo viņi vai nu bēg, vai nu padodas, vai iet bojā.
Krievijā ir nobloķēta ukraiņu valsts projekta "Gribu dzīvot" mājaslapa. Šis projekts aicināja Krievijas bruņoto spēku karavīrus droši padoties gūstā Ukrainas spēkiem, sniedzot detalizētu informāciju, kā to izdarīt. Ukrainas karstā līnija pēdējo nedēļu laikā esot saņēmusi vairāk nekā 2000 zvanu ar gatavību padoties.
Irānas raķetes Krievijai, negaidītais Izraēlas atbalsts ukraiņiem
Vakar ļoti lielu satraukumu izraisīja ziņas par to, ka Irāna varētu nodot Krievijai gan vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes, gan bezpilota lidaparātus un dronus – pašnāvniekus. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka ir izteikusies, ka Vācija arī turpmāk sniegs Ukrainai militāro palīdzību.
Lai arī iepriekš Berlīne ir kritizēta par pārāk gauso militārās tehnikas, tostarp tanku, nosūtīšanu Kijivai, Bērboka norādījusi, ka pašlaik daudz nepieciešamākas par tankiem ir pretgaisa aizsardzības sistēmas. Par pretgaisa aizsardzības sistēmu "Crotale" nodošanu Ukrainai ir paziņojusi arī Francija. Tās aizsardzības ministrs paziņojis, ka šīs zenītraķešu sistēmas, kuras domātas maziem augstumiem un tuvām distancēm, varētu būt ļoti noderīgas cīņai ar bezpilota lidaparātiem un bumbvedējiem.
Visai negaidīti par iespējamo Ukrainas atbalstīšanu ir paziņojusi arī Izraēla.
Pēc Irānas paziņojumiem Izraēlas diasporas lietu ministrs Nahmans Šajs pavēstījis, ka Izraēlai vairs nav nekādu šaubu par to, kurā pusē šajā karā nostāties, tāpēc no Izraēlas puses Kijivai būtu jāpiešķir tāda pati militārā palīdzība, kā to dara NATO valstis un ASV.
Viņš gan nav precizējis, par kādu tieši palīdzību ir runa. Šeit jāatgādina, ka vēl septembra otrajā pusē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda sašutumu par to, ka Izraēla Ukrainai līdz šim nav īsti palīdzējusi.
ASV ir paziņojušas, ka tās nešķiros, ja Ukrainā tiks izmantots taktiskie vai daudz jaudīgāki kodolieroči. Par to intervijā televīzijas kanālam CNN paziņojis ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans. Pēc viņa vārdiem, kodolieroču izmantošana ir un paliek kodolieroču izmantošana.
Sagaidāms, ka šodien NATO valstis uzsāks kodolmācības, kurās piedalīsies 14 dalībvalstis, iesaistot aptuveni 60 lidmašīnas. Tie būs gan mūsdienīgākie iznīcinātāji, gan, piemēram, amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B52 "Stratofortress".
