Krievijas spēki 9. maijā Mariupolē gatavojas sarīkot ukraiņu karagūstekņu parādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

ANO un Sarkanā Krusta vadībā turpinās iedzīvotāju evakuācija no nopostītās Mariupoles un aplenktās “Azovstaļ” rūpnīcas. Ukrainas amatpersonas tikmēr vēsta, ka Krievijas spēki 9. maijā Mariupolē plāno ukraiņu karagūstekņu parādi. Maskava to noliegusi.

Mariupoles pilsētā joprojām turpinās sadursmes starp Krievijas iebrucējiem un rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvjiem, tomēr piektdien no izpostītās pilsētas saņemtas arī labas ziņas.

Mariupole tiek pārvērsta par geto

Mariupolē jāierodas ANO un Sarkanā Krusta konvojam, lai evakuētu no pilsētas tur joprojām iesprostotos cilvēkus. Kā paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, līdzšinējā darbība no “Azovstaļ” un Mariupoles tuvākajiem rajoniem ļāvusi izvest gandrīz 500 cilvēku.

Taču ne visiem Mariupoles iedzīvotājiem ir tā paveicies. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko vēsta, ka aptuveni 40 000 no Mariupoles aizvesto cilvēku pārvietoti uz ekonomiski depresīvākajiem Krievijas reģioniem.

Savukārt pati pilsēta tiek faktiski pārvērsta par geto, kurā iedzīvotājiem nav nekādu tiesību, pa ielām drīkst pārvietoties tikai tie, kuri ir izgājuši tā dēvēto filtrāciju.

Andrjuščenko arī ziņo, ka krievu karavīri par Mariupoles iedzīvotājiem atklāti ņirgājas un izturas kā pret lopiem. Vienlaikus iedzīvotājiem tiekot uzdots novākt drupas un izvākt no tām bojā gājušo mirstīgās atliekas.

Krievijas spēki 9. maijā Mariupolē gatavojas sarīkot ukraiņu karagūstekņu parādi
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Karagūstekņu pazemošana

Tikmēr viens no Ukrainas delegācijas pārstāvjiem sarunās ar Krieviju Mihailo Podoļaks norādījis, ka 9. maijā Mariupolē Krievijas spēki plāno sarīkot karagūstekņu parādi – līdzīgu, kā 2014. gadā tika sarīkota ieņemtajā Doneckā. Toreiz 50 ukraiņu karavīri tika vesti cauri pilsētai, apmētājot viņus ar atkritumiem.

Pēc Podoļaka vārdiem, astoņus gadus vēlāk vēl bez karavīriem formastērpos esot paredzēts ietērpt arī civiliedzīvotājus. Kā uzsvēris prezidenta padomnieks Podoļaks, tā būtu ņirgāšanās par Ženēvas konvenciju, piebilstot, ka Ukraina rūpīgi dokumentē visus karagūstekņu spīdzināšanas gadījumus. Arī spīdzināšanā iesaistītās personas tiek rūpīgi uzskaitītas.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien gan noliedza, ka Krievija plāno 9. maijā sarīkot Mariupolē vērienīgus "Uzvaras dienas" pasākumus.

No citiem reģioniem tiek saņemtas ziņas, ka iedzīvotājiem tiek atņemta zeme, uzņēmēji tiek spiesti pārreģistrēt savus uzņēmumus un maksāt nodevas. Kā ir izteikusies ANO augstā cilvēktiesību pārstāve Mišela Bečelē, Ukrainā notiekošais var tikt pielīdzināts kara noziegumiem.

Ukraina pieprasa tiesāt Krievijas vadību

Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir spērusi drosmīgu soli un pasludinājusi Krievijas Federācijas Drošības padomes pārstāvjus par aizdomās turamajiem lietā par Ukrainas teritoriālās vienotības apdraudēšanu. Vairākiem padomes locekļiem ir nosūtītas pavēstes par viņu izsaukšanu uz nopratināšanu.

Šo personu vidū ir Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins.

Kā paskaidrojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam šādu pavēsti izrakstīt nav iespējams, jo viņu aizsargā prezidenta imunitāte. Viņa arī pieminējusi, ka tiesāt Putinu varētu tikai Starptautiskā krimināltiesa, ja tās prokurors uzskatīs Putinu par vainīgu pastrādātos noziegumos.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti