Maskavas biržā viens dolārs piektdienas rītā bija pielīdzināts gandrīz 58 rubļiem. Pēcāk gan dolāra kurss mazliet pieauga līdz 57,355 rubļiem.
Savukārt eiro kurss piektdienas rītā bija 71 rublis. Pēc tam gan cena pieauga līdz 71,3 rubļiem.
Analītiķi norādījuši, ka tik krasas valūtas izmaiņas ir ietekmējušas gan Krievijas Bankas valūtas intervences, gan naftas cenu samazinājumu pasaules tirgū.
Kā ziņots, novembra beigās Krievijas nacionālā valūta turpināja kritienu, sasniedzot jaunus antirekordus – ASV dolāra kurss sasniedza 45,57 rubļus, bet eiro – 57,01 rubli..
Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās par 30%, galvenokārt saistībā ar pārprodukciju un ASV dolāra vērtības pieaugumu. 12 valstu kartelī, kas saražo trešdaļu pasaules naftas, nav vienprātības, vai cenu celšanai samazināt ieguves apjomus. To vēlas nabadzīgākās OPEC valstis, tādas kā Venecuēla un Ekvadora.
Savukārt Krievija nav OPEC dalībvalsts, un pirms dažām dienām valsts finanšu ministrs atzina, ka, ja sankciju dēļ Krievija zaudē aptuveni 40 miljardus dolāru gadā, tad naftas cenu samazināšanās dēļ robs ir vēl daudz lielāks - aptuveni 100 miljardi dolāru. Līdz ar to Maskava būtu ieinteresēta, lai naftas cenas aug.
Naftas cenas pasaules tirgū piedzīvo kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC mājieniem nesamazināt naftas ieguvi. Šajā situācijā strauji turpina kristies arī Krievijas rubļa vērtība. Tas tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām.
