Valsts Domes sēde, kur tika pieņemts vienbalsīgs lēmums par nepiedalīšanos asamblejā, bija pilna ar asu kritiku gan šīs organizācijas, gan arī rietumvalstu virzienā. Vairāki deputāti uzstāja, ka esot pagājis tas laiks, kad kāds varēja pamācīt Krieviju.
Arī Domes spīkers Vjačeslavs Volodins uzstāja, ka bez iespējas balsot uz Strasbūru neesot jēgas braukt.
“Nevienam pat prātā neienāktu liegt balsstiesības kādai frakcijai Valsts Domē vai kādai frakcijai Francijas vai Anglijas parlamentā. Bet Parlamentārajā asamblejā tas ir kļuvis iespējams. Tas tādēļ, ka cilvēki, kas tur ir atbraukuši, lai veicinātu konfliktus un izmantotu šo organizāciju kā politisku instrumentu, ir aizgājuši par tālu,” izteicās Volodins.
Balsstiesības Krievijas delegācijai tikai atņemtas 2014. gadā, pēc Krimas aneksijas. Un Eiropas Padome nevēlas kļūt par pirmo organizāciju, kas atcels Maskavai uzliktās sankcijas. Lai gan tika piedāvāti vairāki kompromisi par daļēju balsstiesību atjaunošanu.
Tāpat Krievija ir apturējusi maksājumus Eiropas Padomes budžetā. Un tas ir ievērojams trieciens organizācijas makam, jo Maskavas iemaksas pārsniedz 30 miljonus eiro. Latvijas delegācijas vadītāja vietniece, Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") šo taktiku dēvē par šantāžu.
“Pēc būtības situācija, kad vienas starptautiskās organizācijas ietvaros, kuras viens no pamatpīlāriem ir cilvēktiesību ievērošana un likuma vara, esamība kara attiecībās ar otru dalībvalsti nevar būt kaut kas tāds, kam mēs pieveram acis un sakām, ka tas jau nekas liels nav, galvenais, lai maksā dalības maksu,” teica Lībiņa-Egnere.
Lielāko satraukumu izsauc tas, ka Krievija varētu pilnībā pamest Eiropas Padomi un līdz ar to arī Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Un tā daudziem Krievijas pilsoņiem mēdz būt pēdējais glābiņš pret vietējo tiesu patvaļu un visatļautību.
“Arguments, ka Krievijas Federācijas pilsoņi ir tie, kas no tā cietīs, ir svarīgs arguments. Jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir viens no svarīgākajiem sargiem tai ļoti trauslajai cilvēktiesību situācijai, kāda daudzos jautājumos Krievijā cilvēkiem ir pieejama. Bet mēs tomēr nevaram pievērt acis uz Krievijas attieksmi pret Ukrainu. Un ar nožēlu ir jāsaka, ka Krievija nav gatava kompromisiem. Šantāža, kāda ir bijusi no Krievijas puses, Latvijai nav pieņemama. Vienkārši atgriezt balsstiesības, ja nekas netiek dots pretī, arī nav iespējams,” skaidroja Lībiņa-Egnere.
Par dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas parlaments no jauna varētu spriest pēc gada.
