Politologi un eksperti norāda, ka šoreiz balsojumā nekādas intrigas nav bijis, jo ir iztrūkusi konkurence, turklāt valdošās partijas uzvaru veicinājusi arī īstenotā politika Ukrainā un Krimā.
Dažāda līmeņa vēlēšanas svētdien Krievijā notika visos reģionos, izņemot Ingušiju. Pirmo reizi balsojums notika arī jaunajos Krievijas subjektos - Krimā un Sevastopolē. Tika ievēlēti 30 gubernatori, 14 reģionos - likumdevēju sapulces deputāti, 20 administratīvo subjektu centros tika ievēlēti vietējo parlamentu deputāti, bet trijās pilsētās - mēri.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka kopumā tika sadalīti 43,5 tūkstoši mandātu un vēlēšanās piedalījās 56 no 69 politiskajām partijām, aptverot vairāk nekā 75 miljonus vēlētāju, no kuriem gubernatoru vēlēšanās piedalījušies aptuveni 46% vēlētāju.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka savus amatus ir saglabājuši visi pašreizējie gubernatori, kuri visi pārstāv valdošo partiju „Vienotā Krievija".
Vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs Čurovs atzinis, ka kopumā vienotā vēlēšanu diena pagājusi bez nopietniem pārkāpumiem, un to atzīstot arī opozīcijas spēki. Atsevišķas sūdzības gan ir saņemtas, piemēram, par vēlētāju aptauju rezultātu publicēšanu vairākas stundas pirms oficiālās balsošanas iecirkņu slēgšanas.
Vēlēšanu novērotāju asociācijas „Golos" pārstāvis Grigorijs Meļkoņjancs paziņojis, ka nekādas intrigas šajās vēlēšanās faktiski nav bijis un ar to izskaidrojama arī salīdzinoši zemā vēlētāju aktivitāte, kā arī rekordzemā novērotāju interese par balsojumiem.
„Šīs vēlēšanas nevienam nav interesantas, jo nav konkurences. Es baidos, ka nākamajā balsošanas dienā, ja Kremlis nepārskatīs savu attieksmi pret vēlēšanām un turpinās pie balsošanas nepielaist kandidātus, tad pat tie saprātīgie kandidāti, kuri bija izlēmuši vēlēšanās startēt, to vairs nedarīs. Vairs nebūs adekvātu kandidātu. Un tad jau varai būs nepieciešams radīt kādus mākslīgus kandidātus, tādējādi pilnībā likvidējot vēlētāju interesi par balsošanu,” brīdināja Meļkoņjancs.
Pretēju viedokli gan pauž vēlēšanu uzvarētāji. Partijas „Vienotā Krievija" pārstāvji paziņojuši, ka šoreiz vēlēšanas notikušas pat ļoti konkurējošos apstākļos, atzīstot, ka par daudzu gubernatoru uzvarām var pateikties arī valsts vadītāja Vladimira Putina augstajam reitingam.
Politologs Dmitrijs Orlovs interneta portālam lenta.ru atzinis, ka pašu reģionālo līderu pārliecinošās uzvaras nav tik daudz saistītas ar pašu politiķu īstenoto politiku, bet gan ar valsts vadības īstenoto Krimas politiku. Citi politologi pieļauj, ka tieši Ukrainas notikumu gaisotnē daudzi Krievijas iedzīvotāji vēlēšanas varbūt pat nav ievērojuši, bet opozīcijas partijas ir izvēlējušās šos balsojumus faktiski ja ne ignorēt, tad nedaudz nogaidīt, jo valdošo spēku pārsvars ir nomācošs.
Nacionālās pētniecības universitātes Augstākās ekonomikas skolas profesors Oļegs Matveičevs norādīja, ka, iespējams, opozīcija gaida, kad sāks iedarboties ārvalstu ieviestās sankcijas un pieaugs sabiedrības neapmierinātība, bet pašlaik tērēt naudu vēlēšanu kampaņām neesot jēgas.
Bet okupētajā Krimā tās valsts padomē iekļuvuši vien divu partiju pārstāvji - jau minētā „Vienotā Krievija" un Liberāldemokrāti.
Latvijas Ārlietu ministrija stingri nosoda svētdien Krievijas sarīkotās tā dēvētās „Krimas Republikas” un Sevastopoles likumdevēju institūciju vēlēšanas un neatzīst tās par leģitīmām, teikts ministrijas paziņojumā.
„Šādu vēlēšanu organizēšana ir klajš Ukrainas suverenitātes, teritoriālās integritātes un starptautisko tiesību normu pārkāpums. Šāda Krievijas rīcība ir kārtējais nesekmīgais mēģinājums ar visiem iespējamiem līdzekļiem leģitimizēt Krimas aneksijas faktu,” norāda ministrija.
ĀM arī atkārtoti uzsver, ka Latvija neatzīst Krievijas realizēto Krimas aneksiju un turpina atbalstīt Ukrainas suverenitāti, vienotību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Ārlietu ministrija pauž bažas par pieaugošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā, īpaši attiecībā pret Krimas tatāru kopienu.
Jau ziņots, ka pēc varas maiņas Ukrainā Krievijā martā anektēja Krimu, un vēlāk prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties. Septembra sākumā starp separātistiem un Kijevu panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu un miera sarunām. Kijeva un vairākas rietumvalstis arī vaino Krieviju armijas ievešanā Ukrainas teritorijā un separātistu atbalstīšana, ko Maskava turpina noliegt.
