Pasaules panorāma

Igaunija attālinās no etniskās šķelšanās

Pasaules panorāma

Iesaldēto un lēni gruzdošo konfliktu mācība

Informācijas karš un tā upuri

Krievijas propaganda: kā ar to cīnās Ukrainā un rietumvalstīs

Uz globālās politiskās skatuves arvien biežāk izskan viedoklis, ka mēs dzīvojam postpatiesības ērā. Tas ir laiks, kad emocijām un viedokļiem ir lielāka ietekme nekā patiesiem faktiem, kad apšaubāmu informācijas avotu uzburtā realitāte aizēno objektīvo mediju ziņas. To var minēt kā iemeslu populistu uzvaras gājieniem vēlēšanās Eiropā, britu pozitīvajam balsojumam par "Brexit" un arī Krievijas agresijas attaisnošanai Ukrainā.

Ja uz pēdējās piecgades notikumiem skatās plašajā vēstures griezumā, var teikt, ka krievu un ukraiņu brālīgās tautas par ienaidniekiem pārvērtās vienā acumirklī.

Ukrainas rakstnieku biedrības PEN vadītājs Andrejs Kurkovs teica, ka labvēlīga augsne šādai kardinālai domu maiņai cilvēku prātos bija sagatavota jau vēsturiski – Krimas un Donbasa iedzīvotāji vienmēr ir dzīvojuši dubultrealitātē – ģeogrāfiskas robežas, likumi un finanses bija Ukrainas, bet informatīvā un kultūras telpa – Krievijas.

"Krievijas vēsturiska un politiska matrica ir monarhija. Krievi mīl savu caru.

Kad viņš tiem apnīk, viņi to nogalina un tad mīl nākamo. Un visiem krieviem galvā ir varenās Krievijas tēls. Ukraina ir produkts vēsturiskai kazaku anarhijas matricai. Ukrainā nav bijis monarhiju, tur nav cieņas pret valdību un pret prezidentu. Ukraiņi ievēl prezidentu un jau nākamajā dienā viņu ienīst, jo viņš pa nakti neko svarīgu nav izdarījis. (..) Bet Austrumukrainā tieši ir šī krievu kolektīvā mentalitāte, ar kuru ir jāstrādā," teica Kurkovs.

Ar Krievijas propagandas radīto neizdevušās valsts tēlu Ukraina cīnās ne tikai savā teritorijā, bet arī ārvalstīs. Rakstnieku biedrību kopīgā akcijā pagājušās nedēļas izskaņā pretī Krievijas vēstniecībai Rīgā aptuveni stundu stāvēja 64 tukši krēsli – viens par katru politieslodzīto Ukrainas pilsoni.  

"Kā teic rakstnieki, tas, ka Krievija apcietina Ukrainas kultūras darbiniekus un aizliedz publicēt grāmatas, nozīmē to, ka tā no kaut kā tomēr baidās un savā informācijas karā nav pilnīgi neievainojama. To apliecina arī centieni izveidot savu autonomo internetu. Ja drukātos medijus un televīziju tā vēl var kontrolēt, tad ar globālo tīmekli to izdarīt ir ļoti sarežģīti," teica akcijas dalībniece Anete.

"Krievijā ir atļauts skatīties BBC, CNN un "France5", taču cilvēki to neskatās, viņi tic tikai savai televīzijai. Tai pašā laikā Krievija ļoti sargā savu interneta telpu. Krievijā ir bloķēti desmitiem ukraiņu portālu un arī daži Krievijas opozīcijas portāli, piemēram, "grani.ru".

Internetam ir potenciāls – kā instrumentam, kas var ietekmēt Krievijas sabiedrību," teica Kurkovs.

Cīņu pret Krievijas propagandu Ukraina izvērsa arī valdības līmenī, pirms četriem gadiem izveidojot Informācijas ministriju, kas tūdaļ tika iesaukta par "Patiesības ministriju". Šādai palamai amatpersonas nepiekrīt, taču neslēpj, ka guvušas lielākas pilnvaras kara stāvokļa apstākļos.

Rietumu pasaulē cīnīties ar Krievijas propagandu ir grūtāk. Aizstāvot demokrātiskās vērtības, tostarp vārda brīvību, katrs lēmums par Krievijas mediju bloķēšanu – vai tā būtu "Sputnik" platforma internetā vai televīzijas kanāls "Rossija RTR" –  ir jāpamato ar likumu, un rietumvalstis nevar cīnīties pret Krieviju ar Krievijas metodēm.

"Par spīti tam, ka Krievija investē miljardiem eiro, tās kanāli daudzās valstīs nav populārākie. Šo valstu valdības atļauj Krievijas medijiem pastāvēt savā informatīvajā telpā, taču tas nenozīmē, ka ir arī jātic tam, ko tie pārraida.

Jūs nevarat aizliegt kaut ko, lai netiktu apsūdzēti tādas pašas diktatūras veidošanā.

Demokrātiskā valstī izglītošana ir vienīgais likumīgais un demokrātiskais rīks," sacīja Ukrainas Informācijas politikas ministrijas valsts sekretārs Artjoms Bidenko.

3 komentāri
Aleksandrs Jermaks
Labāk pastāstiet, kā cīnīties ar rietumu propogandu...
Mareks Markuss
"Uz globālās politiskās skatuves arvien biežāk izskan viedoklis, ka mēs dzīvojam postpatiesības ērā. Tas ir laiks, kad emocijām un viedokļiem ir lielāka ietekme nekā patiesiem faktiem, kad apšaubāmu informācijas avotu uzburtā realitāte aizēno objektīvo mediju ziņas."...... Doma skaidra, ko grib pateikt raksta autore, tikai viena piebilde, -nav tāda medija , kurš būtu objektīvs- vienalga latviešu, ukraiņu, somu, ebreju, krievu vai amerikāņu tas būtu.. vienmēr pastāv subjektivitāte un tikai subjektivitate, lai arī cik cilvēku viedokļi tiek apkopoti vienā izpratnē, vai vienalga ka to definē, tas arvien ir un paliks tikai subjektīvs skatījums uz kaut ko vairāk pretendēt , vai arī pretendēt uz objektivitāti var tikai "esot draugos" ar iedomības problemātiku.. Oficiāls vai privāts ziņu avots nenozīmē godīgus medijus pirmajā , vai negodīgu mediju otrajā gadījumā.. Visur ,kur apakšā ir nauda , pastāv lielas manipulēšanas iespējas un pasūtījuma viedokļu veidošanas prakse.."
Mareks Markuss
Nereti alternatīvo viedokļu analītiskie raksti un neoficiālie mediji rada lielāku skaidrību par lietām, kas notiek mums apkārt, nekā to ļauj vai spēj paveikt , tā sauktajiem , lielajiem un labi zināmajiem medijiem.. Tas , ko gribu pasvītrot, ir , ka nav taisnīgi mazos medijus vai privātos medijus likt automātiski "vienā grozā" ar viltus un safabricētu, maldinošu ziņu portāliem.. Tāpat kā liels portāls vēl nenozīmē, ka tas būtu tāds vai citāds.. Visur pastāv subjektivitāte un interpretācijas , kas vai ,nu, notušē kādus faktus, vai arī izceļ.. Fakti ir fakti, bet patiesība un objektivitāte ir tikai viena un tā nav cilvēku kompetence, lai arī kā reizēm dažs gribētu to piesavināties..
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti