Eksperti prognozē – ja nebūs nekādu negaidītu satricinājumu, Putina vārds būs nemainīgi saistīts ar Krievijas varas vertikāli vēl ilgu laiku.
“Boriss Nikolajevič, es neesmu gatavs,”- Putins ir atzinis, ka ar šādiem vārdiem viņš sākotnēji atteicis toreizējam Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam uz aicinājumu kļūt par premjerministru.
Taču jau pavisam drīz tolaik vēl sabiedrībā nezināmais 46 gadus vecais bijušais Valsts drošības komitejas virsnieks Putins tomēr uzsāka ceļu uz Krievijas vienīgā un vissvarīgākā līdera pozīciju, pakāpeniski vājinot Jeļcina laikā vēl spēcīgo liberālo reformatoru flangu un stiprinot drošības struktūru elites varu.
“Esmu pārliecināts, ka, strādājot šajā augstajā amatā, viņš atnesīs valstij lielu labumu. Un Krievijas pilsoņi varēs novērtēt Putina cilvēciskās un lietišķās īpašības,” tā 1999. gadā apgalvoja Boriss Jeļcins.
20 gadus pie varas Putinam izdevās noturēties, uzvarot vēlēšanās, kuras viņa kritiķi sauc par arvien nedemokrātiskākām, kā arī ar prezidenta un premjera krēslu rokādi.
Pēc pārdzīvotajām tā sauktajām krāsainajām revolūcijām Krievijas kaimiņvalstīs par simbolisku lūzuma punktu Krievijas attiecībās ar Rietumiem pierasts uzskatīt 2007. gada Putina runu Minhenē, kurā viņš asi uzbruka ASV un NATO.
Tam sekoja Krievijas un Gruzijas karš 2008. gadā, kā arī Krimas aneksija 2014. gadā un militārā intervence Austrumukrainā, kad pret Krieviju tika vērstas sankcijas.
Kā norāda eksperti – atkusnis aukstajās Krievijas un Rietumu attiecībās nav gaidāms, un nekas arī neliecina par jēgpilnām pārmaiņām Krievijas varas vertikālē.
Vladimira Putina ceturtais un pašreizējais termiņš prezidenta amatā beidzas 2024. gadā, un pirms gada viņš uzsvēra, ka tas būšot arī pēdējais.
