Kremļa vara ir darījusi un turpina darīt visu, lai katru opozīcijas asnu Krievijas politiskajā ainavā rūpīgi izravētu. Nav neatkarīgu partiju, nav brīvu vēlēšanu un nav arī tāda parlamenta, kam būtu jāatskaitās saviem vēlētājiem.
"Patiesībā parlaments ir atkarīgs no viena vēlētāja. Un tas vēlētājs sēž Kremlī.
Vajag iepatikties Vladimiram Putinam, un tad tu tiksi parlamentā. (..) Paskatieties uz ainu Krievijas politikā, un jūs neredzēsiet nevienu, izņemot Putinu. Ikviens, kurš politiskā auguma ziņā sniedzas augstāk par Putina ceļgaliem, tiek iznīcināts kā tāds, kurš rada potenciālu bīstamību. Opozīcijas Krievijā nav. Tā ir iznīcināta," atzina Oreškins.
Boriss Ņemcovs gluži fiziski tika noslepkavots pašā Maskavas centrā. Mihails Hodorkovskis – ilgi turēts cietumā, vēlāk pārcēlās uz ārzemēm. Vladimirs Kara-Murza no ārzemēm atgriezās un tagad ir apcietinājumā par "valsts nodevību". Kremļa spilgtākais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs Vācijā atlabis pēc indēšanas un atgriezies dzimtenē, tagad stingrā režīma ieslodzījumā.
"Putins viņam, Navaļnijam, nozog viņa dzīves visspilgtākos, visauglīgākos gadus, turot viņu cietumā. Lauž viņa psihi. Bet tā nav tikai Navaļnija problēma. Tā ir Krievijas problēma, jo Krievijai tiek atņemta alternatīva. Krievija meklē alternatīvu. Tā saprot, ka Putins ir strupceļš. To saprot arvien vairāk cilvēku. Protams, ne visa Krievija. Bet kur ir alternatīva? Visas alternatīvas ir iznīcinātas.
Tagad tautai vispār nav nekādas izvēles. Tautas funkcija ir aplaudēt un sajūsmināties par katru un par visu, ko izlemj Vladimirs Putins,
kurš, kā es uzskatu, ir ievedis valsti kaunpilnā strupceļā," sacīja politologs.
Daļa opozicionāru kā Dmitrijs Gudkovs, kurš patvērumu radis Bulgārijā, intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" sacīja, ka viņam palaimējies aizbēgt pēdējā brīdī. "Es braucu prom praktiski no cietuma. Un, ja es tagad būtu Krievijā, es noteikti nebūtu brīvībā. Pirms gada mūs arestēja, mani kopā ar manu tanti, ko paņēma kā ķīlnieci. Viņai 62 gadi. Viņa divas dienas nosēdēja izolatorā Petrovkā, un tagad viņai aizliegts izbraukt no valsts. Tad es sapratu, ka man ir jābrauc prom, jo bija tikai vai nu cietums, vai piespiedu emigrācija," pastāstīja Gudkovs.
Viņš izvēlējās emigrāciju, kas dod iespēju būt brīvībā kopā ar ģimeni un tagad jau no droša attāluma vērot Krievijā notiekošo. "Šogad pēc "OVDinfo" cilvēktiesību projekta datiem visā gadā bija tikai viena diena, kad valstī neviens netika aizturēts vai arestēts," sacīja Gudkovs.
Putina oponenti, kas nav vēl cietumā vai nav pametuši Krieviju, arī tiek ierobežoti ar dažādiem paņēmieniem. Gudkova bijušais līdzgaitnieks Viktors Vorobjovs – reģionālais deputāts no Komi Krievijas ziemeļos – pasludināts par tā saukto "ārvalstu aģentu".
Bijušajam Jekaterinburgas mēram Jevgeņijam Roizmanam, kurš izteicies pret karu un paudis, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, ir krimināllieta "par atkārtotu Krievijas armijas diskreditēšanu". Arī pirms tam, vēl mēra amatā esot, viņam vienkārši neļāva strādāt.
"Darba vajadzībām viņam bija tikai rakstāmgalds, telefons un krēsls. Un kaut kādi līdz pēdējam ierobežoti finanšu resursi. Viņu pat nevajadzēja likt cietumā, jo viņš patiesībā pat nevarēja izpildīt mēra funkcijas. Cits tādā situācijā būtu aizgājis no amata, bet Roizmans ir stiprs cilvēks, viņš turpināja strādāt. Tādēļ pilsētā viņu pazīst, mīl un ciena," skaidroja politologs Oreškins.
Tie, kas gribētu meklēt taisnību, nevar cerēt arī uz tiesu.
Oreškins norādīja – pēdējais neatkarīgais Konstitucionālās tiesas tiesnesis Konstantīns Aranovskis bija spiests aiziet no darba pēc tam, kad atļāvās izteikties pret likuma grozījumiem, kas pirms diviem gadiem ļāva Putinam palikt uz kārtējo prezidentūras termiņu.
Tāpēc arī, piemēram, Jašina lietā tiesas iznākums, šķiet, jau iepriekš viegli paredzams. "Konstitucionālā tiesa skatās Putinam mutē un atbalsta jebkurus viņa lēmumus. Vēl jo vairāk zemāka līmeņa tiesas. Tā kā Jašinu iesēdinās. Viņam spriedums būs tāds, kāds būs saskaņots cietumā. Ne tāds, kādam jābūt pēc likuma un sirdsapziņas, kad tiesnesis ir neatkarīgs. Bet tāds, kādu viņam nodiktēs pa telefonu no prezidenta administrācijas," pārliecināts Oreškins.
Straujas izmaiņas Krievijas varā vairums politikas analītiķu nesola un paredz, ka līdz tam paies vismaz vairāki gadi. Kaut arī šķiet, ka pirmās vēsmas jau jūtamas.
"Neskatoties uz totālu propagandu un teroru, ko vara īsteno pret pilsoņiem, noskaņojumi mainās. Jau pat socioloģijas centrs "Levada", kurš, lai gan kara apstākļos nevar strādāt efektīvi, tomēr socioloģija jau fiksē 57% par mieru un 36% par karu. Man it īpaši ir cerība uz jauno paaudzi. Jo starp jauniešiem 70% vēlas, lai šis karš beidzas," sacīja Kremļa opozicionārs Gudkovs.
Tomēr politologs Oreškins atzīst – Krievijā nav pašu galveno apstākļu, kas vajadzīgi, lai varas maiņu īstenotu: "Tādai varas maiņai nepieciešams priekšnoteikums ir tautas masu vilšanās, un tā ir nepietiekoša. Un kā minimums vēl viens priekšnoteikums, kas ir nepieciešams, bet nav pietiekams – jābūt tā saucamajai kontrelitei. Cilvēkiem, kas spējīgi noformulēt, kas ir jāizdara ar šo valsti, lai to izglābtu."
Politologa ieskatā Putina atbalstītāju skaitā gadiem ilgi un arī vēl tagad būtisku izmaiņu nav. Kritiski noskaņotie nepārsniedz 25%. Tikpat daudz ir stingro atbalstītāju. Bet aptuveni 50% ir tādu, kas allaž mēdz pievienoties tā sauktajam "uzvarētājam" jeb galvenajam līderim valstī un par tādu joprojām uzskata Putinu.
