Ukraiņiem nevajadzētu klauvēt pie Eiropas Savienības durvīm kā ubagiem, bet parādīt sevi kā līdzvērtīgus spēlētājus – ar tādu vēstījumu 43 gadus vecais, nu jau par politieslodzīto cīņas simbolu kļuvušais Oļegs Sencovs ieradās Viļņā.
“Vispirms mums jāmainās pašiem. Mums nevajadzētu būt ubagiem, kas skraida apkārt un prasa uz galdiem pāri palikušās drupačas. Tas nav labi valstij.
Mums jākļūst spēcīgiem, neatkarīgiem un vienlīdzīgiem partneriem. Un tad, iespējams, mēs varēsim pievienoties ES,” paziņoja Sencovs.
Tomēr galvenais bija vēstījums par Krievijas agresiju Ukrainā. Sencovs atzina, ka jaunais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis patiesi tiecas pēc miera, taču viņam jāsaprot, ka tas neinteresē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“Viņš [Zelenskis] tiešām grib mieru. Bet mums jāsaprot, ka ne jau separātisti, bet Putins pieņem lēmumus. Un Putins negrib mieru, viņš turpina spēlēt savu spēli. Viņš grib Donbasu uzlikt Ukrainai kā suņa siksnu. Viņš grib paturēt Ukrainu kā paklausīgu suni. Es ceru, ka Zelenskis to saprot. Ja viņam izdosies izbeigt karadarbību un apmainīties ar ieslodzītajiem, tas būtu lielākais sasniegums. Taču, kamēr Putins ir pie varas, nav iespējams Donbasu atgriezt Ukrainai,” pavēstīja Sencovs.
Kaut arī Sencovs dzimis Krimā etniskā krievu ģimenē un uzaudzis, runājot krievu valodā, viņš vienmēr sevi izjutis kā Ukrainas pilsoni un allaž pretojies Krievijas okupācijai. Viņš piedalījās revolucionārajā kustībā, kas 2014. gadā gāza toreizējo Ukrainas prezidentu. Gadu vēlāk viņu uz 20 gadiem notiesāja par terorakta plānošanu.
Viņš tika apsūdzēts par piedalīšanos Krievijas vadošās partijas biroja dedzināšanā Krimā. Taču prokurori nespēja pierādīt nedz viņa dalību šajās nekārtībās, nedz sniegt paskaidrojumus, kāpēc šāda rīcība tiek traktēta kā terorisms. Turklāt viņu tiesāja kā Krievijas pilsoni, kaut arī viņš nav lūdzis piešķirt pilsonību.
Lietuva un citas rietumvalstis toreiz uzskatīja, ka apsūdzības ir safabricētas un izvirzītas, lai sodītu režisoru par viņa pilsoniskajām aktivitātēm. Pērn viņš saņēma Saharova balvu, ko pasniedz cilvēktiesību aktīvistiem.
Neraugoties uz starptautisko spiedienu un atkārtotām prasībām viņu atbrīvot, viņš visus šos gadus tika paturēts apcietinājumā. Cietumsodu viņš izcieta stingra režīma kolonijā Sibīrijā.
Lai pievērstu savai lietai uzmanību, viņš vairāk nekā trīs mēnešus arī izcieta badastreiku, un atteicās lūgt Putinam apžēlošanu. Visbeidzot šā gada septembrī ieslodzīto apmaiņas laikā starp Krieviju un Ukrainu viņš tika atbrīvots. Taču vismaz simt cilvēku vēl aizvien ir aiz restēm Krievijā, un par viņiem Sencovs turpina cīnīties.
