Dienas notikumu apskats

Britu leiboristu partija pieļauj iespēju, ka varētu notikt atkārtots Brexit referendums

Dienas notikumu apskats

Maksātnespējas administratoru vietā patiesībā darbojas citas personas

Krievijas dome atbalsta plašus protestus izraisījušās izmaiņas pensiju likumdošanā

Krievijas parlaments atbalsta pensiju reformu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Krievijas Valsts dome trešdien, 26.septembrī, otrajā lasījumā atbalstījusi plašu rezonansi izraisījušo likumprojektu par izmaiņām pensiju likumdošanā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu.

ĪSUMĀ:

  • Reformas paredz palielināt pensionēšanās vecumu.
  • Pretinieki norāda – daudzi līdz pensijas vecumam nemaz nenodzīvos.
  • Reformas iecere izraisīja plašus protestus.
  • Pēc tam Putins reformas ieceri nedaudz mīkstināja.
  • Pret reformu savākts miljons pilsoņu parakstu, prasīta arī valdības demisija.
  • Uz parakstiem vara nereaģēja, parlaments reformu apstiprināja.

 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinātās izmaiņas apstiprinātas par spīti šovasar Krievijā organizētajām plašajām protesta akcijām, kā arī nesen prezidentam iesniegtajam protesta dokumentam, ko parakstījuši vairāk nekā miljons cilvēku.  

Asas diskusijas par izmaiņām pensiju likumdošanā Krievijā aizsākās jau tūlīt pēc šādu piedāvājumu publiskošanas jūnija vidū. Toreiz Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par Ministru kabineta lēmumu pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu. Sākot no nākamā gada un turpmākos 15 gadus pensionēšanās vecums kopumā tiktu palielināts par pieciem gadiem vīriešiem – līdz 65 gadiem - un par astoņiem gadiem sievietēm - līdz 63 gadiem.

Jau pašā sākumā reformas pretinieki norādīja, ka, ņemot vērā demogrāfiskās tendences Krievijā, ir ļoti liela iespēja, ka daudzi valsts iedzīvotāji līdz pensijas vecumam tā arī varētu nenodzīvot.

Visplašāko rezonansi piedāvātā reforma izpelnījās, opozīcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam aicinot iedzīvotājus iziet ielās un piedalīties plašās protesta akcijās. Daudzviet šādas akcijas tika saskaņotas, daudzviet aizliegtas, taču fakts nav noslēpjams – desmitiem tūkstoši cilvēku, turklāt dažādus politiskos spēkus atbalstoši, šim aicinājumam atsaucās un protestos piedalījās.

Federālajos televīzijas kanālos par šiem protestiem tika ziņots ļoti maz, lai neteiktu, ka vispār nemaz.

Šie protesti ir noveduši arī pie tā, ka Krievijas prezidenta popularitātes reitings sāka visai strauji samazināties, un augusta beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar savu skatījumu uz šo reformu. Lai arī viņš norādīja, ka jau sākotnēji ir bijis pret šo reformu, tā tomēr ir nepieciešama.

Prezidents arī ierosināja vairākas izmaiņas likumprojektā, tostarp pensionēšanās vecuma mazāku palielinājumu sievietēm, atvieglotus pensionēšanās noteikumus daudzbērnu mātēm, kā arī aizsardzības mehānismus pret atlaišanu no darba pirmspensionēšanās vecuma strādājošajiem.

Lai arī iepriekš par piedāvāto reformu Krievijas parlamentā nebija vienprātības un pret šo piedāvājumu asi iestājās Liberāldemokrātiskā partija, komunisti un partija “Taisnīgā Krievija”, šīsdienas balsojums noritējis ļoti gludi, un izmaiņas pensiju reformā atbalstījuši 326 deputāti, 59 balsojot pret.

Neilgi pirms šīsdienas balsojuma sabiedriskie aktīvisti prezidenta administrācijā nogādāja vairāk nekā miljons pilsoņu parakstu pret ierosināto pensiju reformu.

Šie paraksti ir tikuši savākti 60 Krievijas reģionos, un dokumenta parakstītāji pieprasījuši ne tikai pensiju reformas atcelšanu, bet arī valdības demisiju. Iniciatīvas organizatori savā mājaslapā norāda, ka valsts prezidentam tiek pieprasīts, lai valsts atgrieztos pie Konstitūcijā noteiktiem sociālās valsts pamatprincipiem. Tāpat tiek prasīts, lai tautai tiktu piedāvāta principiāli jauna sociāli konservatīva stratēģija, kā arī tiktu izveidota tautas uzticību baudoša valdība. Plānotais pensijas vecuma paaugstinājums tiek saukts par apdraudējumu Krievijas pastāvēšanai un valsts sociālo saistību rupju pārkāpumu. No tā, kāda būšot valsts vadošo amatpersonu reakcija uz iesniegtajiem parakstiem, arī būšot atkarīgas turpmākās darbības.

Kā norāda vairāki Krievijas mediji, ne no Krievijas prezidenta administrācijas, ne no deputātu, ne arī federālo masu saziņas līdzekļu puses reakcijas nav bijis nekādas. Un apliecinājums tam ir arī šīsdienas balsojums.

Sagaidāms, ka likumprojekts par izmaiņām pensiju likumdošanā trešajā un galīgajā lasījumā varētu tikt apstiprināts jau 27.septembrī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti