2019. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas vienkāršo Krievijas pasu izsniegšanu Donbasa iedzīvotājiem, izraisot skarbu kritiku no Kijevas un Rietumu valdībām, kuras apsūdzēja Maskavu mēģinājumos vēl vairāk destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos.
Saskaņā ar Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto rezolūciju Krievijas pases īpašniekiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainā būs jāreģistrējas un jābalso tiešsaistē, ja tie vēlas piedalīties Valsts domes vēlēšanās 19. septembrī.
Tādējādi pavērts ceļš arī Austrumukrainā dzīvojošo iedzīvotāju dalībai septembrī gaidāmajās Krievijas parlamenta vēlēšanās. Krievijas Iekšlietu ministrija maijā ziņoja, ka Krievijas pasi ieguvuši kopumā ap 527 000 Austrumukrainas iedzīvotāju.
KONTEKSTS:
2014. gada martā Krievija bez pretestības anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kur tika sarīkots starptautiski neatzīts referendums. 2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās bruņots konflikts. Krievija atbalstīja Doņeckas un Luhanskas reģionu separātistus, kas cīnījās pret Ukrainas varu.
2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
