Krievijas parlamenta priekšsēdētājs attēlo Baltijas valstis kā «Vašingtonas un Briseles marionetes»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins paudis viedokli, ka sen jau bija laiks ierobežot diplomātiskās attiecības ar Latviju un Igauniju, jo "mirušais nevar nomirt divreiz".

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") šonedēļ paziņoja, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim.

Volodins apgalvo, ka sadarbība ar Baltijas valstīm neesot iespējama, jo tās esot zaudējušas savu suverenitāti.

"Baltijas valstu vadītāji 30 gadu stāsta, ka būvē neatkarīgas valstis. Patiesībā visi lēmumi tiek pieņemti Vašingtonā un Briselē. Suverenitāte ir zaudēta," apgalvo Volodins.

"Cilvēku intereses tiek ignorētas. Iedzīvotāju skaits samazinājies vidēji par ceturtdaļu (Latvijā par 30,5%, Lietuvā par 28,4%, Igaunijā par 15,4%). Baltijā reāli dzīvo tikai trešdaļa pilsoņu, vairākums devušies peļņā uz Eiropas valstīm. Ekonomikas rādītāji ir sliktākie Eiropas Savienībā," tik pesimistisku ainu par dzīves apstākļiem Baltijas valstīs mēģina parādīt Volodins.

"Vienīgais, kur šajās valstīs valdošie režīmi guvuši panākumus, ir rusofobija. Vietējās vadības pārstāvji sacenšas, kurš asāk iestāsies pret Krieviju," apgalvo Volodins.

"Baltijas valstīs vairāk nekā jebkur tiek pārkāptas cilvēktiesības: apspiež mazākumtautības, aizliedz runāt dzimtajā valodā, vajā neatkarīgos žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus," raksta Volodins, kurš ir viens no aktīvākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem.

Tādējādi viņš ir līdzatbildīgs par noziedzīgo Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas turpinās jau gandrīz gadu un nonāvējis desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju.

Krievijas propaganda jau gadiem ilgi mērķtiecīgi cenšas attēlot Latviju, Lietuvu un Igauniju kā neizdevušās valstis, kur pēc PSRS sabrukuma valda haoss un ekonomikas pagrimums.

Taču vairumā sabiedrības labklājības un ekonomikas rādītāju Baltijas valstis ir krietni priekšā Krievijai. Piemēram, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Krievijā iekšzemes kopprodukts ir 12 195 dolāri uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā attiecīgais rādītājs ir 21 148 dolāri uz vienu iedzīvotāju (2021. gada dati).

Krievijā vidējā bruto alga septembrī bija 61 879 rubļi (ap 900 eiro pēc oficiālā kursa) pirms nodokļiem, bet Latvijā attiecīgais rādītājs bija 1369 eiro (pirms nodokļiem).

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 75,4 gadi, bet Krievijā tas ir 71,3 gadi.

KONTEKSTS:

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") šonedēļ paziņoja, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi.

Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas.

Rinkēvičs savu lēmumu skaidroja ar to, ka joprojām turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu. Latvija šādā veidā arīdzan izrāda solidaritāti ar Igauniju, kuras vēstniekam Maskava pirmdien pieprasīja pamest valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti