Krievijas parlamenta augšpalāta atļauj ievest karaspēku Ukrainā (papildināts plkst. 17.30)

Atbildot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumu, Krievijas parlamenta augšpalāta vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu atļaut Krievijas bruņoto spēku ievešanu Ukrainas teritorijā. Lēmums stājies spēkā uzreiz pēc tā pieņemšanas.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsās pie Krievijas parlamenta augšpalātas ar lūgumu atļaut Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā. Putins lūgumā bruņoto spēku izmantošana pamatota ar neordināro situāciju, kas izveidojusies Ukrainā un nepieciešamību nodrošināt Krievijas pilsoņu un Krimā izvietotā militārā kontingenta drošību.

Sakarā ar ekstraordināro situāciju, kas izveidojusies Ukrainā, dzīvības draudiem, kas radušies Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem un Krievijas Federācijas bruņoto spēku militārā kontingenta personālsastāvam, kas dislocēts Ukrainas teritorijā (Krimas autonomajā republikā) saskaņā ar starptautisku līgumu, pamatojoties uz Krievijas Federācijas Konstitūcijas 102.panta „g” daļu, iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajai padomei lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,” teikts Krievijas prezidenta mājaslapā publiskotajā iesnieguma tekstā.

Iepriekš Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko sestdien paziņoja, ka parlamentā tiek pieļauta iespēja ievest Krimā ierobežotu Krievijas karaspēka kontingentu, lai garantētu Krievijas Melnās flotes un tur esošo krievu drošību.

"Iespējams, šajā situācijā, vadoties pēc Krimas valdības lūguma, pat jāieved ierobežots mūsu spēku kontingents, lai garantētu Melnās flotes un Krimas teritorijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu drošību. Lēmums, protams, jāpieņem mūsu valsts prezidentam, virspavēlniekam. Taču šodien, ņemot vērā situāciju, nevar izslēgt pat šādu variantu. Mums ir jāaizsargā cilvēki," paziņoja Matvijenko.

Pirms tam Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins pavēstīja, ka dome vērsusies pie prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā.

Valsts domes padome deputātu vārdā pieņēmusi aicinājumu Krievijas Federācijas prezidentam, kurā deputāti lūdz prezidentu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā un izmantot visas esošās iespējas Krimas iedzīvotāju aizsardzībai pret patvaļu un vardarbību," žurnālistiem paziņoja Nariškins.

Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdien no rīta lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.

Krievija solīja "neatstāt bez uzmanības" Krimas jaunā premjera aicinājumu palīdzēt nodrošināt mieru un kārtību Krimas teritorijā.

Naktī uz sestdienu Krimā tika arī paziņots par izformētās milicijas specvienības "Berkut" darbības atjaunošanu.

Vēlāk sestdien Aksenovs atzina, ka pussalas svarīgāko objektu apsardzē iesaistīti Krievijas Melnās jūras flotes karavīri.

"Visi dienesti - Drošības dienests, Iekšlietu ministrija, prokuratūra - strādā ierastajā kārtībā. Visa situācija autonomijā tiek kontrolēta," paziņoja Aksenovs.

"Nokārtota sadarbība ar Melnās jūras floti par svarīgo objektu apsardzi autonomijā. Strādā kopīgas grupas. Es esmu pārliecināts, ka viņi spēs izpildīt uzdevumus sabiedriskās kārtības aizsardzībai," paziņoja Aksenovs.

Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Igors Teņjuhs sestdien paziņoja, ka Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, kas ir rupjš ar Krieviju noslēgto līgumu pārkāpums.

"Šajā lakā Krievijas Federācija veikusi savu spēku palielināšanu par 6000 cilvēku, kas ir rupjš pārkāpums. Tāpat uz Krimas Autonomo republiku pārdislocēti 30 bruņutransportieri," valdības sēdē paziņoja Teņjuhs.

Pēc viņa teiktā, krievu karavīri Krimā bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas, kas arī ir rupjš līgumu un Budapeštas memorandu pārkāpums.

Kā ziņots, ar automātiem bruņoti armijas formas tērpti cilvēki sestdienas rītā ieņēmuši visas ielas ap Ministru kabinetu un parlamentu Krimas pilsētā Simferopolē.

Bruņotajiem cilvēkiem formas tērpi ir bez atpazīšanas zīmēm, sejas segtas maskām. Viņi pilnībā kontrolē ielas ap ministru kabinetu un parlamentu. Parlamenta priekšā izveidotas divas aizsardzības pozīcijas ar ložmetējiem.

Tajā pašā laikā militārpersonas netraucē iedzīvotāju transporta kustībai. Krimas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Simferopolē nav redzami, izņemot autoinspektorus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti