Krievijas ornitologus gandrīz izputina migrējošo ērgļu raidītāju viesabonēšanas īsziņu rēķini

Krievijas ornitologiem, kas aprīkojuši ar raidītājiem desmitiem stepes ērgļu, lai pētītu viņu migrācijas ceļus, nācies sākt ziedojumu vākšanas kampaņu, jo viņus gandrīz izputinājuši lielie viesabonēšanas rēķini par īsziņām no Irānas, kur ceļā uz ziemošanas vietu negaidīti aizklīduši viņu mīluļi.

Šonedēļ pētnieki un viņu brīvprātīgie atbalstītāji izsludinājuši akciju "Sametīsim ērglim priekš mobilā!", un cilvēku atsaucība izrādījusies tik liela, ka projektu var uzskatīt par izglābtu.

Raidītāji ar Krievijas operatoru SIM kartēm regulāri sūta ornitologiem īsziņas ar lielo plēsējputnu koordinātēm, kas palīdz labāk apzināt viņu migrācijas maršrutus un arī gādāt par ērgļu aizsardzību.

Galvenā augsto rēķinu vaininiece izrādījusies ērgliene Mina no Hakasijas, kas visu vasaru pavadījusi ārpus sakaru zonas Kazahstānā, bet rudenī pēkšņi parādījusies Irānā. No turienes ornitologiem sākušas pienākt simtiem īsziņu par iepriekšējiem "tukšajiem" mēnešiem, taču šai valstī viesabonēšanas pakalpojumi ir ļoti dārgi un maksa par katru īsziņu, rēķinot Krievijas naudā, līdzinās 49 Krievijas rubļiem (gandrīz 70 eirocentiem), kamēr parasti tā nepārsniedz 2-15 rubļus.

Tādējādi viena pati Mina iztērējusi budžetu, kas paredzēts 13 ērgļiem, un ornitologi iekļuvuši parādos, kuru nomaksāšanai lūguši sponsoru palīdzību un pat ņēmuši kredītu.

Tomēr beidzot viss atrisinājies veiksmīgi, jo ziedojumu vākšanas akcija piesaistījusi plašas sabiedrības uzmanību un vienā dienā izdevies savākt 260 000 rubļus, kas ļauj apmaksāt putnu rēķinus līdz pat gada beigām. Tikmēr mobilo sakaru operators - uzņēmums "Megafon" - apsolījis ne tikai norakstīt vecos parādus, bet arī izstrādāt ērgļiem tarifu atvieglojumus.

Kā pastāstījis Krievijas plēsējputnu izpētes un aizsardzības tīkla pārstāvis Igors Karjakins, nauda joprojām pienāk, un ir cerība, ka tās pietiks, lai sagaidītu vasaras sākumu, kad ērgļi atgriezīsies Krievijā.

Stepju ērgļi perē Krievijā un Kazahstānā un ziemo Āfrikā un Indijā, bet pēdējā laikā viņu skaits strauji sarūk, paplašinoties lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībai, turklāt šos putnus apdraud arī vēja ģeneratori.

Karjakins norādījis, ka projekts palīdz apzināt ērgļu pārlidojumu maršrutus, pulcēšanās un ziemošanas vietas un veikt pasākumus viņu aizsardzībai, piemēram, gādāt, lai putnus neapdraud elektrolīnijas, un informēt par viņu aizsargāšanas nepieciešamību vietējos iedzīvotājus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti